Kinorežisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas dokumentālā animācijas filma Mans mīļākais karš jūnija beigās ieguva galveno balvu prestižajā animācijas filmu festivālā Ansī. Filmas pirmizrāde Latvijā gaidāma rudenī, bet režisorei jau padomā jauna filma
Kad iezvanās režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas mobilais tālrunis, atskan grupas Jumprava dziesma Peldētājs. Tā esot viņas dziesma, jo Ilze vairāk nekā 20 gadus tiešā un pārnestā nozīmē peld no Latvijas uz Norvēģiju un atpakaļ jeb, kā pati saka, dzīvo «špagatā» starp divām valstīm. Dzimusi un augusi Latvijā, kinorežiju studējusi Norvēģijā, tur arī satikusi savu vīru Trondu, nodibinājusi ģimeni un abu kopējo kinoproducēšanas uzņēmumu. Režisores dokumentālās filmas guvušas starptautisku atzinību gan kinofestivālos, gan ziemeļvalstu televīzijās.
Viņas jaunākā filma Mans mīļākais karš vēsta par bērnību padomju Latvijā aukstā kara laikā. Filma tika pieņemta Ansī (Annecy, Francija) Starptautiskā animācijas filmu festivāla konkursa skatē un ieguva galveno balvu. Šis festivāls jau 60 gadus ir viens no lielākajiem un prestižākajiem animācijas festivāliem pasaulē. Uzvaru režisorei nav bijis laika izbaudīt, bet ir skaidrs, ka Ilzes personiskais kinostāsts turpmāk mēros tālus ceļus uz dažādām zemēm.
Filmas stāsts ir par meitenīti, kuras vectēvs ir politiski represēts, bijis izsūtījumā Sibīrijā. Mamma spiesta iestāties Komunistiskajā partijā, lai nezaudētu darbu. Savukārt mīļais tētis, kurš mirst ļoti jauns, izveidojis labu karjeru padomju sistēmā. Stāsts ir par dedzīgu pionieri, kura pavasarī vāc makulatūru, bet vasarā stāda sarkanbaltsarkanu rožu dobi vecmāmiņas dārzā. Par dzīvi divās realitātēs, kad skolā stāsta, cik padomju valsts ir laimīga, bet vakarā stāvi rindā pēc sviesta paciņas un to nedabū. Un, protams, par karu. Jo karš padomju bērnu dzīvē bija visuresoša tēma, kurai veltītas bērnu filmas, skolu programmas, propaganda, militārā mācība. Karš bērnos izraisīja sajūsmu un arī iracionālas bailes, kad naktī, izdzirdot parastas lidmašīnas skaņu, slēpies zem segas, jo tici — tiešām ir sācies jauns karš, būs bombardēšana! Bet šīs paaudzes sabiedētie, cītīgi zombētie bērni vēlāk cīnījās par brīvu Latviju un stāvēja Baltijas ceļā. Un uzvarēja. Arī tas ir viens no svarīgākajiem filmas vēstījumiem pasaulei — brīva doma, izlaušanās no sistēmas un iekšējs garīgais kodols var pastāvēt jebkuros apstākļos.
Filmu Mans mīļākais karš Latvijas kinoteātros demonstrēs rudenī. Ap to laiku filma jau būs viesojusies vairākos nozīmīgos kinofestivālos un piedzīvojusi pirmizrādi Norvēģijas kinoteātros.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.