Nacionālais attīstības plāns — ekonomiskā izrāviena vietā paradumu maiņa
Slavena prātula vēsta, ka prognozēt ir grūti, it īpaši nākotni. Tas būtu labs moto Nacionālajam attīstības plānam (NAP), kurš, kā šī teksta ievadā rakstīts, ir «galvenais valsts vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā».
2. jūlijā Saeima gandrīz vienprātīgi — 77 par, divi pret, divi atturas — pieņēma apjomīgo Nacionālās attīstības plānu 2021.—2027. gadam, kuru garā konsultāciju procesā izstrādāja Pārresoru koordinācijas centrs un februārī atbalstīja valdība.
Jaunā NAP vadmotīvs ir «Paradumu maiņa — ceļš uz attīstību!». Plānā iezīmēti četri fundamentāli pārmaiņu virzieni, noteikti četri stratēģiskie mērķi un izvirzītas sešas prioritātes, kuras aptver 18 rīcības virzienos sagrupētus 124 uzdevumus. Dokumentā teikts, ka plāna realizācijai būšot pieejami aptuveni 14,5 miljardi eiro no valsts budžeta, ES fondiem un citiem avotiem.
Redzot šo ieceru vērienu un pārbagātību, rodas jautājums — cik lielā mērā šis jaunais plāns ir turpinājums vēl šobrīd spēkā esošajam Nacionālajam attīstības plānam 2014—2020 (NAP2020)? Pārsteidzošā kārtā jaunais NAP iezīmē manāmi atšķirīgu virzienu, un tajā parādās pavisam citi uzsvari.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.