Atjaunojamo energoresursu ražotāji tirgū ienāk straujiem soļiem un, kamēr esam pārejas posmā no fosilajiem enerģijas nesējiem uz atjaunojamiem enerģijas veidiem, tirgū notiek zināmas svārstības, kas var īslaicīgi ietekmēt cenu. Tā elektroenerģijas biržas Nord Pool vidējā elektroenerģijas cena Latvijā šopavasar bija krietni zemāka nekā līdz šim. Ņemot vērā, ka elektrības cena veidojas pēc pieprasījuma un piedāvājuma principa, ir tikai likumsakarīgi, ka tirgū rodas cenu svārstības, kā to novērojām arī pēdējo mēnešu laikā.
Cenu pazemināšanos kopumā Ziemeļeiropā ietekmēja vairāki faktori – pirmkārt, šis pavasaris nāca ar spēcīgām lietavām, kas būtiski palielināja ūdens apjomu Ziemeļvalstu rezervuāros, un vējainu laiku, ļaujot elektroenerģiju vēja elektrostacijās saražot daudz vairāk nekā citos periodos. Otrkārt, straujā vēja parku attīstība kaimiņvalstīs kopumā ļauj saražot lielākus enerģijas apjomus, tādējādi ietekmējot vidējās elektroenerģijas cenas mainību.
Tā kā vējš ir mainīgs ieguves avots, pieredzētais cenu kritums ir iezīmējis būtisku lietu, kuru vēja enerģijas attīstītāji ir virzījuši jau kādu laiku – brīžos, kad elektrības cena ir daudz zemāka, jādomā par efektīviem vēja enerģijas uzkrāšanas risinājumiem.
Piemēram, Vācijas valdība ir atvēlējusi aptuveni deviņus miljardus eiro zaļā ūdeņraža ražošanas attīstībai, kas samazinātu tās atkarību no fosilajiem kurināmajiem kā ogles un līdz ar to – arī CO2 izmešu daudzumu. Ūdeņradi, atšķirībā no citiem atjaunojamās enerģijas veidiem, ir iespējams vieglāk uzglabāt, turklāt ilgākam laika periodam, un tā ražošanā liela loma būs vēja un saules enerģijas ražošanas apjomu palielināšanā.
Nevienam nav šaubu, ka gan vēja, gan saules enerģija spēles būtisku lomu pasaules dekarbonizācijā un viens no tās stūrakmeņiem būs tīrās elektrības uzkrāšana, tāpēc jautājums, kā saražoto vēja enerģiju uzkrāt un arī pārdot izdevīgākos brīžos, būtu jāceļ valstu dienas kārtībā jau šodien. Uzskatu, ka vēja enerģijas uzkrāšana arī līdzsvarotu esošo tirgus sistēmu un turpmāk tik krasas cenu svārstības, kā pieredzējām nesen, neveidotos.
Pateicoties nozarē veikto investīciju pieaugumam un tehnoloģisko risinājumu attīstībai, vēja enerģija pašlaik ir kļuvusi par lētāko enerģijas ražošanas veidu. Tas nozīmē, ka no vēja varam iegūt ne tikai zaļu, bet arī cenas ziņā konkurētspējīgāko enerģiju. Tas tikai apliecina šīs nozares attīstības potenciālu.
Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) veiktais pētījums norāda, ka 2019. gadā gan iegūtās sauszemes, gan jūras vēja enerģijas izlīdzinātās izmaksas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par aptuveni 9%. Šis nepārtrauktais cenu kritums apliecina, ka atjaunojamie enerģijas avoti ir lēts dekarbonizācijas risinājums, kas īstermiņa ekonomiskās vajadzības spēj salāgot ar ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Arī Eiropas Komisija to apzinās, un Eiropas Savienības atveseļošanās plānā, lai pārvarētu pandēmijas radīto ietekmi uz ekonomiku, ir noteikts, ka vēja enerģija ir viens no politikas atveseļošanās pamatiem. Tāpēc papildu atbalsts tiek paredzēts atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, īpaši vēja un saules nozarēs, kā arī ar šo saistītās enerģijas uzkrāšanas risinājumos.
Pagaidām nav neviena komentāra