Koronavīrusa pandēmija vairāk ietekmē ekonomikas nozares, kas ir atkarīgas no tiešas cilvēku komunikācijas, tātad – pakalpojumus, kas kopumā pasaulē šobrīd arī cietuši vairāk. Taču Latviju un pārējo Baltiju pašlaik pandēmija skar maz, bet jūtam, ka eksporta tirgos situācija kopumā ir sliktāka nekā šeit.
Covid-19 kulminācijā jeb aprīlī apstrādes rūpniecība un tirdzniecība gada griezumā saruka vienādi – par 9%. Mazumtirdzniecība gandrīz pilnīgi atguvās jau maijā, rūpniecībai tas prasīs vairāk laika un pūļu, sarežģījumi turpināsies, kaut maija datos jau redzam būtisku uzlabojumu un arī nenoteiktība par nākotni samazinās, lai gan joprojām ir ļoti ievērojama.
Situācija apstrādes rūpniecībā noteikti ir labāka par pandēmijas sākuma brīža prognozēm. Maijā ražošana gada griezumā samazinājās par 7,4%, ir ļoti ticami, ka aprīļa -9,0% izrādīsies zemākais punkts. Salīdzinājumā ar aprīli ražošana pieauga par 1,7%.
Taču nenoteiktība ir liela, citējot Kokrūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu, nozare brauc pa miglu ar 80 kilometriem stundā, lai gan redzamība ir tikai 100 metri.
Arī metālapstrādes un mašīnbūves asociācija norāda uz īsu plānošanas horizontu – parasti šīs nozares lielie klienti izvieto pasūtījumus pusgadu uz priekšu, tagad var nojaust labi ja turpmākā ceturkšņa ražošanas apjomus. Visās nozarēs ir liels spiediens uz cenu samazināšanu. Labi, ka nodrošinājums ar darbu ir visumā pietiekams.
Kā tas bieži notiek grūtos brīžos, rūpniecības stiprākais atbalsta punkts ir kokapstrāde, kur maijā gada griezumā reģistrēts pat pieaugums par 2,6%. Attaisnojas krīzes sākumposmā izteiktie vērtējumi, ka celtniecība un tai piegādājošās nozares vismaz krīzes sākumposmu varētu pārdzīvot samērā labi. Tālākais ļoti lielā mērā būs atkarīgs no valsts atbalsta pasākumiem, jo ir skaidrs, ka daļa privātā sektora projektu pandēmijas dēļ tiks atlikti. Taču pagaidām vismaz zāģmateriālu ražotājiem klājas diezgan labi. Sliktāk klājas taras ražotājiem, saistībā ar vispārējo patēriņa vājumu Eiropā. Jau ilgstoši ļoti sarežģīta situācija ir augstas kvalitātes granulu tirgū. Meža nozarē šobrīd vairāk cieš vērtības ķēdes pirmais posms jeb mežsaimniecība.
Situācija iepriekšējo piecu gadu rūpniecības izaugsmes enkurnozarēs – metālapstrādē un mašīnbūvē pašlaik ir sliktāka nekā ražošanā kopumā, bet labāka nekā metālu nozarēs vidēji Eiropā.
Joprojām vislabāk klājas elektrisko iekārtu ražotājiem, tomēr arī šī nozare ir “iebraukusi” mīnusos gada griezumā (-2,5%). Pretēja galējība šobrīd ir autorūpniecība, kur notiek ekstrēmas noieta tirgu svārstības. Tajā redzam Covid-19 ēras patiesi cienīgus datus – maijā reģistrēts gan pieaugums mēneša griezumā par 55,5%, gan kritums gada griezumā par 45,2%, tātad milzīgs kāpums no ļoti zemas bāzes. Diezgan braši turas metālapstrāde (-6,7% pret pērno maiju), kurā strādājošie uzņēmumi gūst labumu gan no celtniecības produktu tirgiem, gan iespējām pārslēgties starp dažādiem mašīnbūves tirgiem, kuros šobrīd klājas ļoti dažādi.
Kā jau ierasts, krasu svārstību periodos rūpniecības līknes līdzina stabilā pārtikas rūpniecība. Prieku par kritumu pret pērno maiju tikai par 2,0% mazina apziņa, ka šeit nebija spēcīgas izaugsmes pirms krīzes, atšķirībā no divām iepriekš aprakstītajām jomām. Taču pieaugums mēneša griezumā ir varens: 4,0%, tā varētu būt reakcija uz noliktavu tukšošanu pandēmijas sākumposmā, daļai ražotāju atrodot iespējas palielināt ražošanas jaudas.
Divās no mazajām nozarēm maija rezultāti ir patiesi izcili, tās ir poligrāfija (+8,0%) un ķīmijas rūpniecība (+9,3%). Acīmredzot mājās pavadītais laiks ir veltīts gan grāmatu lasīšanai, gan cītīgai roku dezinfekcijai. Ļoti iespējams, ka labus rezultātus mēs redzētu arī farmācijā un elektronikā, kuru dati diemžēl ir konfidenciāli. Pusnopietni sakot, mūsu statistiķiem vispār ir tieksme slēpt informāciju par visu labo, kas Latvijā notiek.
Par nozaru nākotnes izredzēm ziņas var meklēt noskaņojuma datos, kuri apstiprina ražotāju pārstāvju pausto – darbs ir, bet nav pārliecības, ka būs pēc dažiem mēnešiem. Ļoti strauji ir uzlabojies tuvākās nākotnes ražošanas gaidu indikators, kas parasti labi signalizē par īslaicīgajām svārstībām – tas kāpis no -30,2 punktiem aprīlī līdz -4,1 punktam jūnijā. Savukārt vērtējums par pasūtījumiem, kas labi raksturo ilglaicīgās tendences, kopš aprīļa gandrīz nav mainījies (-31,8 un -33,7 punkti).
Rūpniecības noskaņojuma kopējais indekss maijā bija -12,1 punkts. Salīdzinājumam – vēsturiski vidējais līmenis ir -3,0, bet antirekords ir -36,3 punkti (2009. gada februārī). Zemākais punkts vīruskrīzes laikā bija aprīļa -18,8. Salīdzinājumam, ES vidējais līmenis jūnijā bija 21,5 punkti.
Par iepirkumu vadītāju indeksiem (PMI) runājot, to līknes gan eirozonā, gan ASV šā gada pirmajā pusē zīmē gandrīz perfektu V burtu. Eirozonā rūpniecības PMI bija nedaudz zem 50 punktu līnijas gada sākumā, un jūnijā tas tur ir atgriezies. Problēma – šāds līmenis it kā signalizē, ka ražošana turpina samazināties, salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem. Taču situācija iepriekšējo mēnešu laikā ir mainījusies tik strauji, ka uzņēmējiem ir grūti saprast, kas ir atskaites punkts. Skaidrs ir tikai tas, ka nekas nav skaidrs.
Pagaidām nav neviena komentāra