Dāsnās algas • IR.lv

Dāsnās algas

1
Ieva Kalēja

Lāčplēsis pārtrumpo Lembergu, un naudas pumpis Rīgā apraujas — kādi vēl ir vislabāk pelnošo valsts amatpersonu topa pārsteigumi?

Vislabāk atalgoto valsts amatpersonu spice kļuvusi vēl turīgāka — pērn ievērojami kāpuši gan valsts iestāžu, gan kapitālsabiedrību vadītāju ienākumi. Bez pārsteiguma spices virsotnē ir nacionālās aviokompānijas airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, kurš mēnesī nopelnījis vidēji 98,4 tūkstošus eiro — algu, kādu premjers nenopelna pat pusotra gada laikā.

Tet šefs Juris Gulbis ierindojas otrajā vietā, viņa samaksa gandrīz trīsreiz mazāka nekā Gausam — tikai 34,1 tūkstotis mēnesī. «Tikai» gan šķiet savādi, ja salīdzinām, ka Valsts prezidents Egils Levits mēnesī nopelnījis vidēji 6,8 tūkstošus eiro, premjers Krišjānis Kariņš un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece — katrs 5,5  tūkstošus.

Amatpersonu ienākumu tops noteikti būtu citāds, ja publiski būtu pieejamas visas maksātnespējas administratoru deklarācijas. Datu vākšanas brīdī jūnija vidū bija apskatāmas tikai 87 deklarācijas, lai gan Maksātnespējas reģistrā iekļauti 170 administratori. No šiem vislabāk pērn klājies Argitai Jaunsleinei, kas pilda maksātnespējas administratores un likvidatores lomu vairākos uzņēmumos, to vidū arī KVV Liepājas Metalurgs. Savā juridiskajā birojā viņa vidēji mēnesī nopelnījusi 13,4 tūkstošus eiro, ierindojoties starp desmit vislabāk atalgotajām valsts amatpersonām.

Negaidīti augstu topā šogad izsities Daugavpils bijušais mērs Jānis Lāčplēsis, kas 2019. gadā pildīja domes deputāta un domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka pienākumus. Papildus pieticīgajai algai domē — vidēji 1037 eiro mēnesī — viņš gada laikā nopelnījis arī 378 tūkstošus eiro Latgales Plānošanas reģiona padomē. Rēķinot abu iestāžu ienākumus kopā, Lāčplēsis mēnesī nopelnījis vidēji 32,6 tūkstošus eiro. Pat vairāk nekā Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš tradicionāli ir turīgākais Latvijas vietvaldis. Lemberga ienākumi domē, Ventspils Attīstības aģentūrā un Brīvostas pārvaldē nesuši vidēji 13,6 tūkstošus eiro mēnesī. Pateicoties ienākumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, Liepājas mēram Jānim Vilnītim izdevies nopelnīt 6,5 tūkstošus eiro mēnesī, bet Rīgas pagaidu kapteinim Oļegam Burovam pat ar Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes locekļa algu pērn vidējie mēneša ienākumi bijuši tikai 4,3 tūkstoši eiro. Politiskās pārmaiņas Rīgā ienesušas vairākas pārmaiņas algu topā — tajā šogad neesam iekļāvuši pilsētas kapitālsabiedrības Rīgas Satiksme vadību, jo pēc ierosinātā kriminālprocesa par kukuļošanu tajā cita pēc citas mainījušās pagaidu valdes. Un, protams, no topa pazuduši tagad jau eiroparlamentārieši Nils Ušakovs un Andris Ameriks, kas savulaik Rīgā pelnīja krietni vairāk nekā Burovs. Ušakovs 2018. gadā Brīvostā un domē nopelnīja vidēji 6,5 tūkstošus eiro mēnesī.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu