Ar 10 interesantām sēnēm iepazīstina mikoloģes, Lielās Latvijas sēņu grāmatas autores Inita Dāniele un Diāna Meiere
Tumsā spīd. Aizstāj ķiplokus. Nonāvē bez žēlastības. Šādas pārsteidzošas īpašības piemīt dažām sēnēm, kas sastopamas tepat, Latvijas mežos. Izvēlēties 10 sēnes Dabas muzeja mikoloģēm nenācās viegli, jo mūsu zeme ar tām ir bagāta. Vairākas ir labas, bet maz pazīstamas ēdamās sēnes, kurām sēņotāji paiet garām, uzskatot par suņusēnēm. Velti, jo tās esot garšīgas! Daža pat ēdama svaiga, kaut turpat mežā. Tomēr esiet vērīgi, interesanto sēņu izlasē iekļuvusi arī pasaulē nāvējošākā sēne — zaļā mušmire.
Ēdama! Ķiploku vītene
Sīkā izmēra dēļ rudenī sausos priežu mežos šīs sēnes bieži paliek nepamanītas. Ķiploku vītenes cepurītes lielums diametrā ir tikai aptuveni divi centimetri. Sēnes mīkstumam ir ķiploku smarža un garša. Mežā, it īpaši mitrā laikā, tās spēcīgo smaržu var sajust pa gabalu. Ēdamas ir tikai sēņu cepurītes, var izmantot kā garšvielu ķiploku vietā.
Ēdama! Rudens taurene
Gailenei līdzīgā rudens taurene ir ļoti garšīga. Melnās krāsas dēļ to agrāk sauca par miroņu taureni, taču nosaukums mainīts, lai neatbaidītu sēņotājus no labas ēdamās sēnes. Aug lapu koku un jauktos mežos, kaļķainās augsnēs, piemērota zupām.
Ēdama! Sekstainā gailene
Sēņotāji iecienījuši parastās gailenes, kuras laikam pazīst visi, taču vēl garšīgākas ir sekstainās gailenes, kas aug mitros egļu mežos. Kāpēc par tām retāk dzirdēts? Varbūt tāpēc, ka sēņotājiem patīk staigāt pa sausiem priežu mežiem. Šīm gailenēm cepurīte ir zeltaini brūna, piltuves veida, bet kātiņš zeltains, dobs, pie pamata sašaurināts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.