Kariņš: Vajadzētu vienkāršot daudzos nodokļu izņēmuma režīmus vienā • IR.lv

Kariņš: Vajadzētu vienkāršot daudzos nodokļu izņēmuma režīmus vienā

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Foto: Edmunds Brencis

Šī Covid-19 radītā krīze ir parādījusi, ka mums ir nepiedodami daudz cilvēku, kuri ir strādājuši legālā režīmā, bet kuri nav sociāli pasargāti, intervijā žurnālam Ir saka valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Viņš gribētu vienkāršot šos daudzos izņēmuma režīmus vienā, kurā nodoklis sedz arī sociālo un veselības aprūpi. Kariņš norāda, ka pēc Covid-19 pandēmijas, lai palīdzētu veselības nozarei, “varam daļu no socnodokļa un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iezīmēt veselības aprūpei un nodrošināt garantētu bāzes ienākumu, kas nav atkarīgs no politiķu lēmumiem”.

Uz Ir jautājumu, kāpēc Kariņš atbalsta sabiedrībai pieejamās informācijas apjoma samazinājumu amatpersonu deklarācijās, premjerministrs atbild, ka šā jautājuma konteksts ir augstākās izglītības pārvaldes reforma. “Es pilnībā piekrītu izglītības ministrei, ka mums jāveido augstskolu padomes, kuras ieceļ rektoru. Bet es uzskatu, ka padomes locekļi, kuri tur strādā bez algas, nav amatpersonas,” saka Kariņš.

Uz norādi, ka šie noteikumi tiktu attiecināti arī uz kapitālsabiedrībām, kuru padomes locekļi saņem atalgojumu un pieņem ļoti būtiskus stratēģiskus lēmumus par lieliem valsts uzņēmumiem, premjerministrs teic, ka pašam nav līdz galam noformulēta viedokļa, tāpēc cer uz parlamenta diskusiju. Kariņš norāda, ka Latvijā amatpersonas deklarāciju režīms ir viens no visatvērtākajiem Eiropā. Viņu bažīgu darot tā lielā atvērtība, jo – “kā mēs varēsim iedrošināt cilvēkus nākt [valdības] amatos, ja prasīsim viņiem atklāt pilnīgi visu viņu mantu?”

Vaicāts, vai viņš atbalstītu šīs deklarēšanas sistēmas maiņu arī ministriem un ierēdņiem, Kariņš uzskata, ka visai informācijai par jebkuru amatpersonu jābūt pieejamai visiem dienestiem — VID, drošības dienestiem, arī pētnieciskajai žurnālistikai. “Cilvēkiem, kuri tiešām grib izsekot radinieku ķēdēm, saprast, kurš ir labuma guvējs, vai valsts pasūtījums iet lēmumu pieņēmējiem. Tas ir pilnīgi leģitīms jautājums.” Taču diskutējams jautājums esot — cik plaši un kādai informācijai būtu vai nebūtu jābūt pieejamai plašai publikai.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu