ASV valdības agresīvā reakcija uz visu valsti pārņēmušajiem protestiem, kas nosoda policijas brutalitāti un rasu nevienlīdzību, var izrādīties nāvējošs spriedums Donalda Trampa prezidentūrai
Armijas virsnieks Lafajets, pašam nezinot, ir iekūlies jau ceturtajā revolūcijā. Savulaik uz Ameriku aizbraukušajam franču aristokrātam pirms 243 gadiem tika uzticēts komandēt armijas divīziju ASV Neatkarības karā. Pāris gadus vēlāk, pēc atgriešanās Francijā, viņam bija būtiska loma Lielajā franču revolūcijā, bet 1830. gadā Lafajets iesaistījās tā dēvētajā Jūlija revolūcijā, kad tika gāzts karalis Čārlzs X.
Tagad bronzā lietais Lafajets stāv viņa vārdā nosauktajā skvērā pašā Vašingtonas centrā — iepretim Baltajam namam — un pēdējās divas nedēļas bijis liecinieks saniknotu cilvēku pūļiem un plīstošu stiklu skaņām, tinies ugunsgrēku dūmos un asaru gāzē.
Tieši Lafajeta skvērs tagad kļuvis par simbolisku epicentru visu Ameriku pārņēmušajiem nemieriem pret policijas brutalitāti un rasu nevienlīdzību.
Lielu ozolu un magnoliju ieskautajā skvērā, kas vienmēr bijis populārs pie Baltā nama pozējošu tūristu vidū, tagad ieiet vairs nav iespējams. To ielenc steigā uzcelts metāla žogs. Blakus esošo ASV prezidenta rezidenci jau apjož divus metrus augsta sēta, kuru pērn sāka pārbūvēt par divreiz augstāku aizsargbarjeru. Uz to uzstāja slepenā dienesta drošībnieki pēc vairākiem agrāk piedzīvotiem incidentiem, kad cilvēki ar garīgās veselības problēmām iemanījās pārrāpties pāri žogam, iekļūstot Baltā nama mauriņā. Vienam no viņiem pirms sešiem gadiem pat izdevās noskriet visus 100 metrus līdz ēkas durvīm, kur miesassargi viņu notvēra pompozi dekorētajā Austrumu zālē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.