Premjerministrs Krišjānis Kariņš skaidro, kāpēc ir konservatīvs lēmumos par pandēmijas ierobežojumu atcelšanu, kādas atbildes gaida no satiksmes ministra par reģionālā transporta konkursu un kā vērtē Bondara ietekmi uz koalīcijas tēlu
Šonedēļ beidzās gandrīz trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija. Ierobežojumi tiek atcelti cits pēc cita, un jau dzirdamas runas, ka jūlijā ārpus telpām varētu atļaut pulcēties līdz pat 1000 cilvēkiem. Lai gan Covid-19 krīze vēl nebūt nav beigusies, šajā pārejas brīdī uz «jauno normalitāti» Ir devās intervēt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lai iztaujātu gan par šajos mēnešos paveikto, gan nākotnē vēl darāmo.
Varam priecāties, ka Latvijā ar Covid-19 saslimušo un mirušo skaits ir viens no zemākajiem Eiropā. Cik lielā mērā tas ir valdības rīcības nopelns, un cik lielā mērā mums vienkārši palaimējās?
Tas ir sabiedrības kopējais nopelns. Ko mēs kā valdība darījām? Mēs pat pirms pirmā upura jau bijām nonākuši līdz formulai «divi cilvēki, divi metri», un skolas un pasažieru pārvadājumi bija slēgti. Tā mēs spējām salauzt transmisijas ķēdi. Bet tas vispār nebūtu bijis iespējams, ja sabiedrība nebūtu tik atbildīga. Vajadzības spiesti, mēs esam ārkārtīgi solidāri un ātri spējam reaģēt.
Vai kaut kas izdevās labāk, nekā bija gaidīts?
Mums saslimstības pīķis neuzgāja tik augstu kā igauņiem un lietuviešiem, izdevās nepārslogot veselības aprūpes sistēmu. Valdībā par katru soli bija lielas diskusijas, reizēm arī domstarpības, bet beigās pirms katra lēmuma pieņemšanas sekojām tam, ko teica epidemiologi. Politika neizbēgami ir daļa no tā. Visi lēmumi ir politiski, jo epidemiologi ir tikai cilvēki un nav jau skaidru priekšrakstu, kā slimības gaita noritēs Latvijā. Apbrīnojami, cik īsā laikā mēs spējām pieņemt lēmumus, lai gan atsevišķas sēdes mums gāja veselu dienu.
Vai bijušas kādas kļūdas? Ne tikai epidemioloģiskajos lēmumos, bet arī ekonomiskā atbalsta programmās?
Drīzāk mums bija daudzi lieli izaicinājumi. Bijām spiesti ļoti īsā laikā izveidot lielāko, centrālo atbalsta mehānismu — dīkstāvi. To pieņemt ātri un tad vienu vai pat divas reizes nedēļā piekoriģēt. Es zinu, ka daļu sabiedrības tas mulsina, ir daudzi uzņēmumi, kas bijuši frustrēti. Kopumā šai programmai tika paredzēti 100 miljoni eiro, mēs esam izmaksājuši kādus 36 miljonus. Kas ir svarīgi — bezdarbs šajā laikā mums ir palielinājies no 6,3 līdz 8,4%. Divu procentpunktu pieaugums, tie ir kādi 18 tūkstoši cilvēku. Bet apmēram 40 tūkstoši cilvēku ir saņēmuši dīkstāves pabalstus, nav kļuvuši par bezdarbniekiem. Tiktāl tas ir bijis veiksmīgi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.