SIA E. Gulbja laboratorija valdes loceklis Didzis Gavars iepazīstina ar savu darba vidi
Laboratorisko izmeklējumu revolūcija, augoša uzņēmuma vadīšana un ārsta darbs Covid-19 pandēmijas laikā — šie ir tikai daži iemesli, kāpēc E. Gulbja laboratorijas valdes loceklim Didzim Gavaram kabinetā aiz baltām durvīm blakus kafijas automātam slēpjas gulta, kurā šopavasar nācies pārlaist ne vienu vien nakti.
Gavara kabinets ir balts, mīksti krēsli un konfektes uz kafijas galdiņa viesiem. Aiz rakstāmgalda grāmatas, ierāmēta bilde, kur Sarkanā Krusta slimnīcas laboratorijā 1927. gadā redzams viņa vectēvs Valdis Gavars. Virs plaukta stikla ietvarā senlaicīgi svaru kausi, kas atceļojuši no Gavara pirmās darbavietas Beļģijā. Uz galda, protams, izsmidzināms dezinfekcijas līdzeklis un nevis viens, bet veseli seši kalendāri. «Medicīnā daudzas lietas ir cikliskas, un šajā darbā svarīgi spēt salīdzināt dažādus faktorus un datus, piemēram, ar tieši tās nedēļas to datumu pirms trim gadiem,» atklāj Gavars, stāstot, ka saspringtajā Covid-19 laikā laboratorijas piedzīvo svarīgu soli nākotnē — no vienkāršas analīžu veikšanas un veselības problēmu noteikšanas uz to, ka tiek apvienoti vēsturiski pacienta dati ar tikko iegūtajiem mērījumiem, kurus analizējot un pētot, būs iespējams arī preventīvi daudz precīzāk un agrāk brīdināt par iespējamiem veselības draudiem.
Pie sienas Latvijas karte, kurā dažādu krāsu piespraudes atklāj visas tīkla filiāļu atrašanās vietas. «Viena no nozares kvalitātes zīmēm ir pieejamība un laiks, jo daudzas analīzes pēc divām nedēļām vairs nav aktuālas. Mēs neesam atvēruši pat desmito daļu no tā skaita, kas būtu nepieciešams, lai katrā pagastā nodrošinātu cilvēkiem iespēju nodot analīzes. Bet mēs paplašinām tīklu, neesmu pat ar jaunākajām filiālēm karti atjaunojis. Piemēram, Valkā vasarā laboratoriju apmeklē seši septiņi cilvēki dienā, bet mēs nekad to neaizvērtu uz laiku, lai taupītu naudu, — tā ir viena no atšķirībām, ja uzņēmumu vada ārsti. Protams, jāsabalansē budžets, jāspēj darbiniekiem samaksāt algu, nepieciešams attīstīties, bet primārs ir medicīniskais mērķis, rentabilitāte ir sekundāra,» skaidro Gavars.
Pašam darba dienas lielākā daļa, it īpaši šobrīd, aizrit, strādājot laboratorijā, braucot mājas vizītēs, pieņemot pacientus un mācot jaunākos kolēģus. «Cilvēkus uz frontes līnijas nav iespējams vadīt, sēžot kabinetā vai reizi mēnesī atnākot uz valdes sēdēm,» teic ārsts. Labam uzņēmuma vadītājam jāmāk strādāt vairāk nekā citiem, jo darbs redzamāks kļūst tieši grūtajos brīžos, tad esot jāpārvācas uz biroju un nedrīkst slēpties. «Man pašam šķiet, ka man piemīt šī īpašība, es vismaz ceru, — spēja krasi mainīt savu viedokli uz pretējo, balstoties uz argumentiem, ko diskutējot sniedz kolēģi, jo vienas patiesības nav,» saka Gavars un papildina, ka vēl konservatīvākus un pie savas kārtības stingrāk pieķērušos cilvēkus par ārstiem gan grūti atrast.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.