Ziedēšana sākas! Tā jau pagājušā gadsimta vidū draugiem ziņoja selekcionārs Pēteris Upītis. Viņa ceriņu dārzā pašlaik ir sezonas kulminācija
Ir tikai astoņi darbadienas rītā, bet pie Dobeles ceriņu dārza vārtiem gaida pirmie apmeklētāji. Šodien te paredzēta liecību izsniegšana skolēniem. Pārējie viesi nāk pašplūsmā, ap pusdienlaiku veidojot garu rindu.
«Kā uz Luvru!» sasit rokas Inese Šinta. Enerģiskā kundze ievērojusi nerakstīto darbinieku ģērbšanās stilu — garderobē jābūt kaut kam lillā. Viņa vada Dobeles ceriņu tēva Pētera Upīša Dārzkopības muzeju, kas iekārtots tepat blakus, administrācijas ēkā. Tas gan viesiem šopavasar slēgts, bet starp ziedošajiem krūmiem vīd norādes ievērot divu metru distanci. Inese pilda arī gida pienākumus dārzā, tūristu grupas patlaban nedrīkst būt lielākas par 25 cilvēkiem.
Taču ceriņu dzīve ritot bez nosacījumiem. Apmuļķojuši salnas, tie Zemgales mazpilsētā arī aiz dārza robežām sagūluši baltiem un violetiem pikučiem kā debesmanna. Apmeklētājiem atvērts 15. maijā, pagājušās nedēļas nogalē Dobeles dārzs piedzīvoja ziedēšanas kulmināciju. Pēc siltās ziemas nācis vēss pavasaris, ziedonis solās būt ilgs, savu kārtu vēl gaida vēlās šķirnes.
Pēckara feisbuks
«Pārsimt zvanu dienā. Mums ir cilvēks, kas sēž pie informācijas telefona. «Vai ceriņi zied? Vai var braukt?» Tāpat kā siguldiešiem ar lapām rudenī,» smejas Dobeles Dārzkopības institūta direktore Inese Ebele. «Parasti, kad zied ceriņi, te notiek gan opermūzikas koncerti, gan dejas. Šogad esam izlēmuši, ka galvenajā lomā būs ceriņi. Viesiem piedāvājam pastaigāties.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.