Pēdējos mēnešos pieredzētais atgādina, ka neviens lietu un esības izkārtojums nav mūžīgs un iepriekš neiedomājamas pārmaiņas var notikt spēji un strauji.
Pasaules apstāšanās un jaunā laikmeta teorētiskās modulācijas vedināja uz šādu iedomu: sociālo tīklu reibonis ir rimies, un tie palikuši tikai kā tehnisks savstarpējās saziņas līdzeklis atsevišķām interešu un draugu grupām vai profesionālajām kopām. Šīs saziņas platformas arī vairs neuzskata par to, kas tās nekad nav bijušas, — par medijiem vai to aizstājējiem. Pēc pamatīga haosa posma, kad bezgala dažāda satura radītāji juku jukām bija samesti kopā un cīnījās par mūsu uzmanību un prātu, informācijas veidotāji un nesēji izkārtojušies veselajam saprātam uztveramā kompozīcijā: sociālos tīklus uzlūko kā cilvēku privātās un profesionālās sfēras daļu, savukārt profesionālie mediji ir kopīga visas sabiedrības dzīves daļa, kas spēj uzturēt augstu satura standartu un demokrātijas kvalitāti.
Mediju situācija Latvijā liek uzdot jautājumu — vai teorētiskajā nākotnē, kad sociālie mediji, cerams, iegūs savu īsto vietu, maz būs, pie kā atgriezties. Kvalitatīvs laikraksts, žurnāls vai portāls nerodas vienā dienā, pat mēnesī izdosies radīt tikai pirmās aprises ar nosacījumu, ja to darīs talantīgi, izglītoti un pieredzes bagāti žurnālisti un redaktori. Diemžēl tādu Latvijas mediju vidē ir maz, nu jau bīstami maz.
Vai šajā ainā būs vieta arī kultūras medijiem? Jau pašlaik tos neietver nevienā sistēmā — tie neskaitās piederīgi nedz nacionālā līmeņa, nedz reģionālajiem medijiem, tos diskusijās un runās nepiemin ne amatpersonas, ne mediju organizāciju pārstāvji. Izņēmums ir Valsts prezidents, kura kolēģi politikā diemžēl neizprot kultūras mediju nozīmi sabiedrībā tikpat skaidri kā viņš. Savukārt Kultūras ministrijā ierēdņi tos gadiem dēvē par nozares vai nišas medijiem, lai gan drukātos kultūras izdevumus un portālus vismaz fragmentāri lasa ievērojami plašāka sabiedrības daļa. Un tie nav aktieru, mūziķu, mākslinieku vai rakstnieku pašspoguļošanās izdevumi jeb hobijžurnāli «zvēriņiem par zvēriņiem».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.