Latvijas jaunākās vēstures izpratnei aizvien trūkst starptautiska konteksta
Latvijas simtgades svinību patriotisma vilnis vēsturi ir ieskalojis rituālu sfērā, kur kritisks skats uz pagātni kļūst lieks. No 1918. gada līdz mūsdienām novilkta taisna līnija, bet padomju režīma mantojums klaji ignorēts. No kolektīvās atmiņas pazūd fakts, ka vismaz puse no šī valstiskuma gadsimta pagāja svešu varu kundzības apstākļos. Daudz biežāk dzird par valsts dibinātāju, Satversmes tēvu un karavadoņu mītiskajiem tēliem nekā par daudzslāņaino realitāti, kurā pirms dažiem gadu desmitiem atdzima neatkarīgā Latvija.
Lepošanās ar savu valsti dara gaišāku arī skatu uz neseno pagātni. No ārienes uzspiestais un radītais padomju režīms mūsdienu sabiedrības priekšstatos kļūst par visumā leģitīmu sociālu konstrukciju, ko, izsakoties ironiski, savā nodabā veidojuši vietējie cilvēki. Valsts apmaksātās izstādēs un publikācijās tas atturīgi dēvēts par Padomju Latviju, bet populārā teātra izrādē VDK attēlota kā latviska organizācija, kuras darbinieki nevainīgi manipulē ar komisku personāžu vājībām. Nav ne represiju, ne ārējas kontroles. Pašsaprotami, ka rusifikācijas un kolonizācijas pieminēšana kļūst politiski nekorekta.
Šī tendence atspoguļo ne tikai personiskās pieredzes (vai tās trūkuma) absolutizēšanu, bet arī Latvijas vēstures ārējā konteksta ignorēšanu gan sabiedriskajās zinātnēs, gan vēstures komunikācijā, gan mākslā. Nekā pārsteidzoša tur nav, jo strauji uzplaukušais sociālās atmiņas žanrs atspoguļo galvenokārt to cilvēku pieredzi, kam saskare ar ārpasauli bija liegta. Diemžēl vēsture paliek atmiņu politikas ēnā, bet izteikti introverts skatījums uz pagātni traucē adekvāti uztvert Latvijas saikni ar plašākām norisēm tagadnē un nākotnē.
Vēstures dimensijas
Mūsu tautas un valsts vēsturē svarīga ir gan iekšējā, gan ārējā dimensija. Sākuma punkts to samērošanai varētu būt 1945.—1991. gada norišu vērtējums vairākos analīzes līmeņos. Lokālais skatījums šo posmu ļauj saukt par Padomju Latviju, savukārt reģionālais konteksts prasa lietot padomju okupācijas perioda nosaukumu. Tas uzsver ārējo faktoru ietekmi un sniedz iespēju salīdzināt vietējos apstākļus ar PSRS mēroga procesiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.