Nepieticīgs piedāvājums • IR.lv

Nepieticīgs piedāvājums

Ilustrācija — Rūta Briede
Josifs Brodskis


Pasaulē šogad svin Josifa Brodska (1940—1996), ebreju izcelsmes krievu esejista, dzejnieka un tulkotāja, Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja, 80. jubileju. Domuzīmē publicējam Brodska eseju Nepieticīgs piedāvājums, kuras pamatā ir uzruna Kongresa bibliotēkā 1991. gadā, kad Brodskis kļuva par ASV dzejas balvas laureātu. Arī šoreiz viņu iepazīstam kā kaismīgu, aicinošu literatūras sludinātāju, kas sarunā par būtisko neļaujas nekādiem kompromisiem un neatturas būt tiešs, prasīgs, pat kategorisks.

 

Pirms stundas skatuve, uz kuras es pašlaik stāvu, un jūsu krēsli bija tukši. Pēc stundas tie atkal būs tukši. Pieņemu, ka lielāko dienas daļu šeit neviena nav; tukšums ir šīs vietas dabiskais stāvoklis. Bijusi tai apziņa, mūsu klātbūtni tā uztvertu kā apgrūtinājumu — tikai vēl viens apliecinājums mūsu nozīmīgumam, katrā ziņā — mūsu sapulcēšanās nozīmīgumam. Lai kas mūs būtu šeit atvedis, svaru kausi nenosveras mums par labu. Un, pat ja mierina mūsu lielais skaits, telpas kategorijās šis rādītājs ir bezgala niecīgs.

To pašu, domājams, var teikt par jebkuru sapulcēšanos; tomēr, ja runa ir par dzeju, šis apsvērums iegūst īpašu raksturu. Dzeja — tās rak-stīšana un lasīšana — visupirms ir nošķirtības māksla; tā ir krietni mazāk sabiedriska nekā mūzika vai glezniecība. Turklāt dzejai piemīt tieksme pēc tukšuma, sākot, teiksim, no bezgalības tukšuma. Galvenokārt gan tāpēc, ka vēsturiski dzejnieka auditorijas attiecība pret pārējo sabiedrību nav pirmās labā. Tātad mēs varam atzinīgi novērtēt viens otru jau tāpēc vien, ka mūsu kopābūšana, pat pieņemot tās nesvarīgumu, turpina vēsturi, kas, ja varam ticēt apkārt klīstošām runām, ir beigusies.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu