Kopš nīderlandietis Makss dzīvo Latvijā, ierasto pusdienu sviestmaizi tagad aizstāj kārtīgs pusdienu šķīvis
Makss Zvartjess Latvijā ieradās 2014. gadā, lai studētu medicīnu. Patlaban rit viņa pirmspēdējais semestris. Jau sešus gadus puisim ir draudzene latviete Nora, un viņš ieguvis labu priekšstatu par mūsu ēšanas paradumiem. Makss dzimis un uzaudzis Hārlemā, nelielā pilsētā netālu no Amsterdamas. Tradicionālā Nīderlandes virtuve ir vienkārša un saprotama, kā vērtē Makss, tā ir līdzīga latviešu — kartupeļi, cūkgaļa, sakņu dārzeņi. Plašie līdzenumi un mitrais klimats ir pateicīgs lauksaimniecībai. Maksam šķiet, ka, salīdzinot ar Nīderlandi, Latvijā gandrīz nekad tā īsti nelīst.
Līdzīgi mūsējiem, arī nīderlandiešu ēdieni lielākoties ir sātīgi, tāpēc vairāk tiek celti galdā aukstajos mēnešos. Sens un populārs Nīderlandes vakariņu ēdiens ir stamppot — vārīti, sastampāti kartupeļi kopā ar citiem dārzeņiem, teiksim, lapu kāpostiem vai spinātiem, ko parasti pasniedz ar ceptu desiņu. Tomēr jau no bērna kājas Makss jutis citu tautu virtuves ietekmi. Vakariņās, kuras Nīderlandē pieņemts ēst precīzi sešos, puiša ģimene bieži gatavojusi itāļu un Āzijas ēdienus, it īpaši no Nīderlandes kādreizējās kolonijas Indonēzijas virtuves. Tādi indonēziešu ēdieni kā Nasi goreng (cepti rīsi ar olu) un Mie Goreng (ceptas nūdeles) iekarojušas stabilu vietu ģimenes ēdienkartē. Kaut gan visiem, kas reiz bijuši Nīderlandē vai redzējuši filmu Lubene, labi zināms, ka tur frī kartupeļus ēd ar majonēzi, indonēziešu virtuves iedvesmotais patat pinda jeb frī kartupeļi ar zemesriekstu mērci arī ir visai iecienīti. Taču Makss nespēj iedomāties, ka reiz varētu ēst frī ar kečupu. Katrā Nīderlandes pilsētā ir kioski, kur pārdod frī, un prāva tūta ar eļļā vārītiem kartupeļiem bieži vien ir vakariņu tiesa.
Uz Nīderlandes pilsētu ielām bieži var redzēt arī sālītu siļķu stendus, kas norāda uz Ziemeļjūras tuvumu. Siļķi pasniedz kopā ar sakapātiem sīpoliem, marinētiem gurķiem vai ietērptu baltmaizes bulciņā. Savukārt neviena silta vasaras diena pie jūras nav iedomājama bez kibbeling — panētas, ceptas baltās zivs gabaliņiem. Turpretī ziemā nekas tā neiepriecina kā vietējā tirgū nopirktas un turpat uz vietas notiesātas poffertjes jeb mazas, pufīgas pankūkas, pasniegtas ar izkusušu sviestu un pūdercukuru. Starp siera, augļu un jūras velšu stendiem tirgū parasti pārdod arī stroopwafel — divas plānas vafeles, kuras kopā satur karamele.
Piektdienu pēcpusdienas nīderlandieši pavada kopā ar kolēģiem, baudot dzērienus un uzkodas. Klasiska uzkoda ir bitterballen — fritēta gaļas krokete, kā arī vietējie sieri Gouda vai Edam, ko parasti pasniedz kubiņos un mērcē Dižonas sinepēs. Bet jubilejas ģimenes lokā parasti svin ar kafijas tasi un kādu saldu gardumu — ābolu tarti vai tompouce (nīderlandiešu alternatīvu Napoleona kūkai), iztiekot bez latviešiem tik ierastajām lielajām svētku pusdienām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.