Kas ir pandēmijas laika mācības? Jautājam cilvēkiem, kuru domās ieklausās
Naktī skatos dokumentālu filmu, pirms gada Parīzē uzņemto Dievmātes katedrāles glābēju cīņu ar ellišķajām iznīcības ugunīm. Uzmācas satriecoša līdzība — vai tāda pati nav cīņa, ko šobrīd miljoniem pārsteigtu ļaužu izcīna pret moderno mēri Covid-19?
Kā pretoties? Ietīt savu pēkšņo mazvērtību skafandrā, kas atbrīvo no domām? Vīrusi. Latīniskā vārda nozīme ir ‘inde’. Bezšūnu dzīva būtne. Parazīts, kas vairojas dzīvās būtnēs, izraisot infekcijas slimības. Kas ir šūna? Cilvēka ķermenis sastāv no miljonu miljoniem šūnu. Smadzenēs vien šūnu tik, cik Piena Ceļa galaktikā zvaigžņu. Cilvēka organisms ir kosmoss. Pieņemu, ka starp visuma daudzajiem kosmosiem eksistē arī vīrusu kosmosi. Un kas mēs esam vīrusiem? Barība vai agresīvs apdraudējums? Varbūt viņi neuzbrūk, bet aizsargājas no mūsu neprātīgās uzvedības? Viņu organizācija un spēja vadīt globāla vēriena akciju ir apbrīnojama. Kādas būs mūsu attiecības, kad iestāsies pamiers? Kāda būs pasaule? Baidīt citam citu ar atombumbām vairs nebūs jēgas.
Pasaule fantastiskā ātrumā mainās. Skaidrs, ka drīz nebūs vajadzīgas ierīces, lai sarunātos un saredzētos pāri okeāniem. Ierīces būsim mēs paši. Bet kurš šajā skrējienā ir ķērējs, kurš — bēdzējs? Vai pagātne ķer nākotni, vai nākotne — pagātni? Es savu skolotāju neesmu redzējis 80 gadus, un pēkšņi viņa atnāk pie manis sapnī, un mēs esam savā klasē. Kas glabā pasauli manos sapņos? No laikiem, kad digitālā atmiņa nebija izgudrota?
Citēšu optiķa sarunu ar rakstnieku. Rakstnieks sūdzas, ka izrakstītās brilles nerāda. Optiķis: brilles ir pareizas, tikai jūsu acis netiek galā ar ieradumu redzēt tā, kā rādīja vecās brilles. Paies kāds brīdis, un ar jaunajām brillēm jūs redzēsit to, ko ar vecajām neredzējāt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.