Smagi

Pacientus ar smagu Covid-19 slimības gaitu ārstē Austrumu slimnīcas reanimatologi. Kā ārsti Latvijā glābj cilvēku dzīvības, ja visā pasaulē vēl nav skaidra taktika jaunā koronavīrusa uzveikšanai?

Ar reanimatoloģi Ingu Krupnovu tiekamies viņas brīvdienā Operas skvērā, ko piepilda saules gaisma un ziedu smarža. Ik pa brīdim garām iet kāds priecīgs cilvēks, taču Ingas skaistajā sejā smaids neparādās. Viņa tikai šogad kļuvusi par Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītāju Latvijas Infektoloģijas centrā, kur tiek ārstēti vissmagākie Covid-19 pacienti.

Strādādama reanimācijā, jaunā sieviete ir pieredzējusi daudzas nāves. Parasti, ja pacients ir kritiskā stāvoklī, reanimatologi ataicina uz palātu tuviniekus. «Lai pacients var viņus redzēt, pabūt kopā. Lai atvadītos,» saka ārste. Taču smagie Covid-19 pacienti aiziet vientulībā un klusumā. «Viņi neredz arī mūsu, mediķu, sejas. Mēs esam aizsargtērpos, dzirdamas tikai balsis. Ja pacienti ir pieslēgti pie mākslīgās plaušu ventilācijas aparāta, tad viņiem nodrošināts miegs, nekāda komunikācija nemaz nesanāk,» skaidro ārste.

Lai apmeklētu ikvienu Covid-19 pacientu, reanimatologiem jāuzvelk speciālais aizsargtērps — saģērbšanās aizņem minūtes piecpadsmit, un pēc vizītes tikpat ilgs laiks jāvelta, lai atbrīvotos no tērpa. Ingai ilgākais laiks aizsargtērpā bija trīs stundas. Speciālais apģērbs ir gaisa necaurlaidīgs, ārsts tajā svīst. Inga piebilst, ka ārsti pat nevar žēloties, jo medmāsas strādā aizsargtērpos vēl ilgāk. «Viņām visām ir respiratoru radīti sejas nospiedumi vai ādas iekaisumi. Ārzemēs ir bijuši mediķi, kuriem nospiedumu vietās ir pat tā dēvētie izgulējumi.» 

Taču grūtākais ir paņemt telefonu, lai piezvanītu un pavēstītu tuviniekiem visļaunāko ziņu. «Mums ir ļoti žēl,» bezspēcīgi saka reanimatoloģe. «Katrā pacientā ir ieguldīts daudz darba, lai palīdzētu. Katrs nomirušais cilvēks…» ārste apklust pusvārdā.