Brigita Lūkina tējas ražošanu sāka Atmodas laikā, kad pat trakākais sapņotājs necerētu uz nopietnu biznesu tik specifiskā nišā. Šodien Lūkinu ģimenei pieder pazīstamākais zāļu tēju zīmols Lauku tēja, un uz Nītaures mežu vidū paslēptajām mājām vākt augus un mācīties brauc fitoterapijas entuziasti no visas pasaules
Vienu no slavenākajiem Lauku tējas produktiem sauc Anna. Tajā ir desmit dažādu zālīšu: meža aveņu lapas, bērzu lapas, raudene, piparmētra, melisa, raspodiņš, vīgrieze, meža zemeņu lapas, kumelītes un kliņģerītes. Tējai vārds dots par godu Ozoliņu mājas pēdējai saimniecei Annai Liepiņš, kura nomira 1964. gadā 84 gadu vecumā. Anna bijusi kārtīga saimniekmeita, strādīga, izglītota un prātīga. Bet apprecējusies tikai 45 gadu vecumā ar savu 20 gadus veco kalpu puisi. Parēķiniet vecumu starpību — mīlīši, šai dāmai slavenā Raudupiete un Silmaču Antonija nestāv ne tuvumā!
Laulāto kopdzīve gan nebija ilga. Jaunais vīrs par sievas naudu drīz vien pāris kilometru attālumā uzcēla sev citu māju, kur dzīvoja kopā ar brūti, skaistu meiteni no Latgales. Viss pagasts zvanīja un vibrēja no baumām.
Anna mūžu tā arī nodzīvoja viena, bet lepno saimnieces degunu nenokāra un plecus turēja staltus. Spēku smēlās pie savas mājas stiprajiem sargiem — simtgadīgajiem ozoliem.
1977. gadā divi absolūti rīdzinieki un sirdī disidentiski mākslinieki Dima un Brigita Lūkini meklēja sev lauku mājas, kur pavadīt vasaras. Ar Nītaures pagasta ļaužu palīdzību uzgāja Ozoliņus, kas kopš Annas nāves stāvēja pamesti un bēdīgā stāvoklī. Bet cauri sabrukumam mirdzējusi senā godība — lielie ozoli, veclaicīgas mēbeles, ko darinājuši labākie 19. gadsimta galdniecības meistari, grāmatas biezos vākos un skaisti trauki. Mājā nav bijis nevienas plastmasas bļodas, tikai māls, koks un porcelāns.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.