Rakstnieka Jāņa Joņeva stāstu krājums Tīģeris — rakstnieka fantāzijas spēles ar realitāti
Vienā no stāstiem Jānis Joņevs raksta: «Ir šāds stāsts. Imperators uzaicināja pie sevis gudro un jautāja: «Kā man kļūt visvarenam?» Un gudrais atbildēja: «Tas ir vienkārši. Ir tikai viens nosacījums — nekad, nekad nedomā par tīģeriem. Nekad. Ja tu to spēsi, tu spēsi visu.» Un viedajos šajā grāmatā var sastapt ik pa brīdim: ir austrumu Imperators, citā stāstā derības slēdz automašīnu ražotājs Henrijs Fords un animācijas filmu vectēvs Volts Disnejs.
Cik noprotu, autora iztēlē šīm atsaucēm uz tekstiem, personībām, kuru vārdi iemieso veselu laikmetu, būtu jānoauž kāds lasītājam saprotams spēles noteikumu kopums, kas stāstiem piešķirtu vēl vienu jēgas dimensiju. «Krājums ir vienīgā pieņemamā sižeta literatūras forma» — uz grāmatas vāka sludina autors. Sakrāti vienkopus, stāsti iezīmē rakstnieka iztēles spēles telpu, jo katrs no tiem atsevišķi liek tikai neizpratnē paraustīt plecus.
Spriediet paši. Stāstā Uzvarētāji varoņi ar nevainojami vāciskiem priekšvārdiem, piesaucot Wunderwaffe un pasaules iekarošanu ar slepenu zināšanu palīdzību, uzlidojuma laikā spiesti pārtraukt savu slepeno darbu un paglābties pagrabā. Tur viņu domāšana pārslēdzas daudz piezemētākas, eksistenciālākas toņkārtas plūdumā — satraukuma pilnos saucienos, ka, pienākot pasaules galam, visstulbākais būtu to sagaidīt skaidrā. Stāstā estētiski spēcīgāko pārdzīvojumu sagādā nevis pasaules iekarošanas plāni, bet gan skats, kurā visi dzer no stikla pudelēm ar nodauzītiem kakliņiem, līdz asinis mutes pārvērš smīnā. Arī stāstā Metode stāstījums lēkā no ciņa uz cini: no ierašanās rakstnieku namā Francijā, tad šķietami aizslīd pa malkasceļiem, pievēršoties soctīklā negaidīti saņemtai paziņas vēstulei, kur viņš meklē domubiedru žēlabām, cik Latvijā viss slikti. Visu vainago vēl nejēdzīgāka stāsta galvenā varoņa Ervīna nejauša ieslēgšana ciemata kapsētā, un tomēr, kādā netveramā veidā, tik dažādās tēmas autors sakausē kopējā stāsta vēstījumā.
Vēl kāda stāsta nosaukums ir Teorija, un krājumā vispār ik pa brīdim ir atsauces uz teoriju, metodi, tā uzstājīgi liekot lasītājam nojaust, ka rakstnieka juceklīgo iztēles notikumu kārtību tomēr vada kādas stingras likumsakarības. Šajā stāstā arī pirmoreiz tiek piesaukts tīģeris, šoreiz tas ir uz klasesbiedrenes džempera, bet tīģeris līdzvērtīgi neuzkrītošā veidā mūs apciemo arī citos stāstos. Daži, piemēram, mīlasstāsts Burti (te galvenais varonis varētu būt jau Metodē pieminētais, nepatikšanas pievelkošais Ervīns un lielveikala pārdevēja Anna), ir ar pašpietiekamu sižetu un varētu pastāvēt arī ārpus krājuma. Taču vairums stāstu kalpo kā jaunu notikumu ainavu un personāžu apgūšana. Krājuma koncepciju nostiprina arī Intro un pavisam lakoniskais Outro, kas stāstos uzkrātos iespaidus kā burvju putekļus no plaukstas aizpūš, pārvēršot laimes sajūtā un tīģera dzeltenajās acīs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.