Vēsturnieks Gatis Krūmiņš par ieskatiem, kurus guvis, veidojot grāmatu par Latvijas dibinātājiem un atjaunotājiem
Var tikai apskaust vēsturnieka Gata Krūmiņa enerģiju un mērķtiecīgo darbu. Pēdējos gados viņš ar pētījumiem parādījis, ka Latvija padomju laikā iemaksāja PSRS budžetā krietni vairāk, nekā no tā saņēma, sastādījis divus kapitāldarbus — Latvijas tautsaimniecības vēsture un Deviņu vīru spēks (par starpkaru Ministru prezidentiem) — un piedalījies daudzu slavētā televīzijas raidījumā Tas notika šeit. Un līdzās tam spējis vadīt Vidzemes Augstskolu.
Šogad par godu 4. maija deklarācijas trīsdesmitgadei Krūmiņš kopā ar vēsturnieku Jāni Šiliņu izveidojis grāmatu Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji, kurā apkopotas visu 1918. gada 18. novembra valsts proklamētāju un 4. maijā par valsts atjaunošanu nobalsojušo biogrāfijas. Grāmatas tapšanas laikā ierakstītas videointervijas ar 34 bijušajiem Augstākās Padomes (AP) deputātiem, kā arī ar vienu no Neatkarības deklarācijas autoriem — prezidentu Egilu Levitu. Šīm intervijām grāmatas lasīšanas laikā var piekļūt ar lietotnes Overly starpniecību.
Kādas atziņas Krūmiņam radušās pēc projekta pabeigšanas?
Kad sarunājām interviju, teici, ka grāmata tikšot uzņemta pretrunīgi. Kāpēc?
Sabiedrībā uz daudzām lietām raugāmies no mūsdienu perspektīvas, līdz galam neizprotot vai piemirstot, kā bija pirms 30 gadiem. Šobrīd šķiet, ka viens no pamatjautājumiem ir deputāti, kas ir čekas maisos, vai arī — cik tur bija komunistu. Manuprāt, tas tomēr ir stipri otršķirīgi. Noņemsim viņu balsis nost, un mums nekādas neatkarības deklarācijas nebūtu. Bija vajadzīgas komunistu balsis, tāpat bija nepieciešams savā pusē dabūt vienu no Komunistiskās partijas līderiem Anatoliju Gorbunovu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.