Muzeji ir slēgti, bet to lietotnes, virtuālās ekspozīcijas un videoekskursijas atver durvis uz kultūras bagātībām
Piederu pie tiem laimīgajiem, kuri bērnībā pieradināti doties uz muzejiem. Kad pandēmijas dēļ tas kļuva neiespējami, atjēdzos, ka jūtos nedabūjusi to, ko man vajag kā ēst! Labi, ka sociālajos tīklos sekoju iecienītākajiem muzejiem — tā uzzināju par dažām virtuālām izstādēm.
Tātad mana izvēle lielā mērā bija nejaušības diktēta, bet visu pieejamo var apskatīties Kultūras ministrijas mājaslapā #Ēkultūra. Lūk, ko atklāju, sēžot pie datora!
Beidzot Ziedoņa mājās
Līdz pandēmijai gribēju, bet tā arī nesanāca aizbraukt līdz Imanta Ziedoņa mājai Murjāņos. Tagad, kad muzeja durvis ir slēgtas, caur saiti e-Dzirnakmeņi tieku dzejnieka mājas pagalmā un izstaigāju visas 70. gados celtās mājas sešas istabas.
Virtuālā ekskursija jāsāk ar Evas Ikstenas 2016. gadā veidoto filmu — rodas sajūta, ka sēžu zem ziedošām ābelēm un Ziedonis man stāsta, kā Jāņu rītā atrada vietu savai mājai. Tad ar datora klikšķiem varu klīst pa istabām. Guļbaļķu ēka atgādina etnogrāfisku celtni, un, izlasot tekstus, pie kuriem aizved oranžās norādes, atklāju, ka Ziedonis cēlis un iekārtojis māju no visa tā, kas padomju laikā uzskatīts par bezvērtīgu. Viņš būvēja māju no laukakmeņiem, vētrā nogāztiem kokiem un jumtu lika no Kaņiera ezera niedrēm. Glābjot no iznīcības, Ziedonis savāca ne tikai 20 dzirnakmeņus, podiņkrāsni un divas lielas pūra lādes, bet arī vecu klēti. Plakāti pie sienām un tējkanna uzdzen atmiņas par pašas skolas gadiem. Neatceros, Ziedonis toreiz bija vai nebija «obligātā literatūra», bet viņa Taureņu uzbrukums bija mana apmātība — ar akvareļiem zīmēju ilustrācijas katram dzejolim.
Ziedonamuzejs.lv
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.