Kā viens no Covid-19 upuriem saslima veselības aprūpes darbinieku rokās
Kad 26. martā Aleksandra* 81 gadu vecajam, nestaigājošajam tēvam paaugstinājās temperatūra un pasliktinājās pašsajūta, dēls izsauca neatliekamās palīdzības mediķus. Viņi atbrauca, apskatīja sirdzēju un ieteica sazināties ar ģimenes ārstu. Pret vakaru tēvam kļuva vēl sliktāk. Temperatūra tuvojās 39 grādu atzīmei. Aleksandrs sauca mediķus vēlreiz. Brigāde nolēma pacientu nogādāt slimnīcā, jo bija aizdomas par pneimoniju.
Rīdzinieku aizveda nevis uz kādu no galvaspilsētas slimnīcām, bet gan uz Ogri. Aleksandrs uzskata, ka tas maksāja viņa tēvam dzīvību.
Pacientu slimnīcā ieveda ar plaušu karsoni, bet izveda ar Covid-19 diagnozi. Pirms tam slimnieks bija kontaktējies tikai ar diviem cilvēkiem — dēlu un mazmeitu, kuriem abiem Covid-19 testi izrādījās negatīvi. Pats no mājas iziet nevarēja. «Loģiski domājot, viņš varēja saslimt tikai divās vietās — vai nu ātrajos, vai slimnīcā,» uzskata dēls.
Tēva nāves izrakstā kā nāves cēlonis minēta pneimonija un Covid-19. Infekcijas laiks — 17 dienas — sakrīt ar to, kad Aleksandra tēvu pārved no Ogres slimnīcas uz Latvijas Infektoloģijas centru (LIC). Arī slēdzienu parakstījusī LIC ārste dēlam teikusi, ka uzskata rajona slimnīcu par inficēšanās vietu (no sarunas ar Re:Baltica ārste pacienta privātuma aizsardzības dēļ atteicās).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.