Šovasar piesardzīgi • IR.lv

Šovasar piesardzīgi

Kitija Tigule. Ilustrācija — Ernests Kļaviņš
Anda Burve-Rozīte

Pieredzējusī tūrisma industrijas pārstāve Kitija Tigule cer, ka ceļotāji plānotos braucienus nevis atcels, bet pārcels. Tūrisma nozares atgūšanos viņa šogad paredz lēnu — sākumā uz Kurzemi brauksim kā uz Itāliju

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklei Kitijai Tigulei pandēmijas laika komunikācijas veids — attālinātās sarunas — nav nekas jauns un neparasts. Katru dienu nākas kontaktēties ar kolēģiem no daudzām valstīm, un virtuālās konferences ir ierasts sazināšanās rīks. «Zoom ne,» viņa telefonsarunā precizē, netieši norādot uz aizdomām par šīs programmas drošības problēmām un datu nopludināšanu no serveriem Ķīnā. Tigule, kura ir ne tikai ALTA amatpersona, bet arī tūrisma tehnoloģiju uzņēmuma Amadeus IT Group Baltijas tīkla vadītāja, izvēlas Microsoft Teams Meeting platformu.

Pusdienu ēdienkartes vai launaga kafijas tases mums nav. Toties ekrānā ir labi sajūtams Kitijas Tigules mundrais garastāvoklis un konstruktīvā nostāja.

Tūrisms bija pirmā vissmagāk skartā nozare, kas jau marta sākumā zibens ātrumā dabūja pieskaņoties jaunajiem apstākļiem. Kitija Tigule saka — nulle, ja ne mīnusi, šajā biznesā uzņēmumiem iestājās jau marta vidū. Situācija mainījās pa stundām — kā valstis reaģēja, kā tās slēdza robežas. «Valstu amatpersonas vienu dienu teica: brauciet pie mums, bet jau nākamajā — nebrauciet pie mums. Tās bija negulētas naktis tūrisma operatoriem un aģentūrām. Bija arī zvanu kalni, e-pasti un vēstules feisbukā ar palīdzības saucieniem no cilvēkiem, kuri ceļojumus pirkuši tiešsaistē no ārzemju operatoriem — viņi nevarēja no tiem saņemt atbildes. Skatoties atpakaļ — par to daudz publiski nerunā, bet operativitāte, ar kādu Latvijas aģentūru un operatoru klienti tika atgādāti uz mājām, bija apbrīnojama. Nebija tādu klientu, par kuriem nerūpējās.» 

Tiguli gan apbēdinājis tas, ka Eiropas valstu vienotība robežu jautājumā diemžēl nav darbojusies. «Katra valsts darīja, kā uzskatīja par pareizu. Šobrīd ir cerība, ka Eiropas Savienības ietvaros tomēr vairāk tiks pieņemti kolektīvi lēmumi.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu