Krievijas kleptokrātija ir bezspēcīga pret Covid un arvien bīstama kaimiņvalstīm
Koronavīrusa pandēmija nežēlīgi pārbauda arī valstu un politisko sistēmu ilgtspēju. «Putina režīms ir stabils,» nule publicētajā pārskatā par pagājušo gadu secināja Satversmes aizsardzības birojs. Taču jau šā gada pavasarī to apgalvot vairs nevar. Krievija arvien vairāk izskatās pēc «neizdevušās valsts» (failed state).
Gada sākumā nākotne Kremlim rādījās stabili kontrolēta — ka 22. aprīlī notiks «referendums» par konstitūcijas grozījumiem, lai Putins var valdīt arī turpmāk, bet 9. maijā būs pompoza «lielās uzvaras» jeb Krievijas un tās valdnieka īpašās vēsturiskās lomas svinēšana. Taču piepeši iejaucās neredzams ienaidnieks. Referendums atlikts, 9. maija parāde Sarkanajā laukumā notikšot kādā vēlākā datumā, sabiedrībā apjukums un dusmas par «varenās Krievijas» varas nespēju ierobežot slimību.
Krievijas kleptokrātiskā valsts pārvaldes sistēma, kuru no augšas līdz apakšai eļļo korupcija, nav piemērota situācijai, kurā izšķiroša ir ne tikai valsts dienestu profesionāla, ātra un koordinēta rīcība, bet arī sabiedrības solidaritāte apdraudējuma priekšā, kura nav iespējama bez uzticēšanās valsts varas teiktajam un darītajam.
Vēl jau Krievija nav tāda «neizdevusies valsts», kādas ir Somālija, Salvadora vai Sīrija, taču režīms, kas spēj efektīvi radīt politiskas, drošības un ekonomiskas problēmas citām valstīm, izrādās esam nepiemērots lielu civilu krīžu risināšanai iekšzemē. Lielākais apdraudējums pie varas esošajiem piepeši ir sīks vīrusa bacilis, nevis «NATO aplenkums».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.