Dīkstāves pabalsta praktiskā ieviešana neizskatās veiksmīga, saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Viņaprāt, tā ir pārāk birokrātiska un piekasīga. Konceptuāli ir pareizi, ka atbalsts tiek sasaistīts ar nodokļu nomaksu, taču šāda apmēra krīzē mazāk nodokļus maksājušo uzņēmēju atsijāšana vēl vairāk pasliktina situāciju. Ekonomists žurnālam Ir saka, ka Covid-19 pandēmijas radītajā krīzē risks valsts zaudējumiem nevar būt svarīgāks par nepieciešamību atbalstīt strādājošos. “Mēs runājam par dažiem simtiem eiro uz vienu strādājošo, kad klasiskās PVN shēmās tūkstošus izshēmo,” komentē Āboliņš.
Žurnāls Ir analizē, cik efektīvi ir valsts piedāvātie atbalsta mehānismi Covid-19 krīzē gan uzņēmumiem, gan pašiem tajos strādājošajiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikuma līmenis dīkstāves pabalsta saņemšanai ir augsts – 33,5% uzņēmumu pabalstu pieteikumu ir noraidīti. Galvenais atteikuma iemesls – uzņēmums nav maksājis nodokļus. Nākamais biežākais atteikuma iemesls – parādu esamība.
Dīkstāves pabalstu izmaksu temps krietni atpaliek no sākotnēji iecerētā. Līdz 17.aprīlim – vairāk nekā mēnesi kopš ārkārtējā stāvokļa ieviešanas – dīkstāves pabalstu saņēmuši tikai 3077 uzņēmumi un 16,5 tūkstoši tajos strādājošo. Viņiem kopumā izmaksāti 4,5 miljoni eiro.
Daži saņemtie dīkstāves pabalsti vispār izskatās kā anekdote – Ir raksta, ka, piemēram, 49 darbinieki valsts pabalstā saņēmuši mazāk par 10 eiro – kāds saņēmis 1,67 eiro, cits 34 centus, bet vēl kāds – tikai 20 centu.
Kā uzlabot dīkstāves pabalstu sistēmu, vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu, spiediet šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra