Sajūtu sablīvējumi • IR.lv

Sajūtu sablīvējumi

Andris Breže. Foto — Reinis Hofmanis
Pauls Raudseps

Mākslinieks Andris Breže stāsta par ripzāģiem, dzeju un kāpēc viņš strādāja par lauku skolotāju

Andris Breže nav mākslinieks, kas mēdz nodarboties ar pašreklāmu, taču pēdējos gandrīz 40 gadus Latvijas laikmetīgās mākslas vide nav iedomājama bez viņa klātbūtnes. Kopā ar Andru Neiburgu un Valdi Ošiņu viņš veidojis instalāciju Brauciens zaļumos pussabrucis moskvičs, kuram motora vietā aug zāle — nu jau par leģendu kļuvušajā 1984. gada izstādē Daba. Vide. Cilvēks. Breže veidoja agresīvi ekspresionistiskos vākus žurnālam Avots, kad šis intelektuālo tabu graujošais izdevums 1987. gadā sāka iznākt. Brežes 1988. gada instalācija Zemes saimnieki groteski hipertrofēti tēviņi, kas kašā zemi ar dienas gaismām — ieņem centrālo vietu Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas zālē. Kopš neatkarības atgūšanas viņa lakoniski trāpīgie, perfekti nostrādātie darbi vienmēr piesaistījuši uzmanību, un 2013. gadā Andra Brežes Miera balodis bija starp Purvīša balvas finālistiem.

Taču Breže ir ne tikai vizuālās mākslas meistars. Viņš ir arī dzejnieks Andris Žebers, kura krājumi vairākkārt saņēmuši balvas. Šomēnes apgādā Neputns iznāk mākslas zinātnieces Santas Hiršas bagātīgi ilustrētā monogrāfija Andris Breže. Gaismas konstruktors. Nolēmām to izmantot kā ieganstu sarunai ar Andri Breži.

Kāpēc kļuvi par mākslinieku?
Man kopš bērnības vienmēr šķita, ka es tieši tāds būšu. Tāda cēla vārda man galvā nebija, droši vien pat nezināju, ko tas nozīmē, bet darbošanās ar koku vienmēr bija līdzāsesoša. Vienmēr kabatā bija nazis, un vienmēr es ar to kaut ko darīju — vai nu tā bija kaķene, vai šautene. Bija arī kaut kādi miniatūri darbarīki. Piemēram, pie vectēva laukos taisīju mazas darbarīku kopijas. Likās, ka grābeklītis ir jāuztaisa tik liels kā rādītājpirksts, varbūt lai būtu mazāk jāstrādā. 

Vēlāk, kad mēs pārcēlāmies no Cēsu ielas uz jaunajām mājām Sarkandaugavā, es taisīju skulptūras ar cirvi, zāģi un nazi.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu