Latvijā sastopams vairāk nekā 4000 sēņu, bet sēņu pētnieču Initas Danieles un Diānas Meieres jaunajā grāmatā ir 710 sēņu sugu attēli. Vai zinājāt, ka sēnes arī pēc nogriešanas turpina augt?
Latvijas Dabas muzeja durvis apmeklētājiem aizvērtas līdz ārkārtas stāvokļa beigām, atslēgta arī apkure. Diānu Meieri un Initu Danieli vienā no tukšajām ekspozīciju zālēm pie sēņu vitrīnas izdodas sastapt izņēmuma kārtā. 17. aprīlī reizē ar muzeja 175 gadu jubilejas svinībām bija paredzēta viņu kopdarba — Lielās Latvijas sēņu grāmatas — iznākšana. «Tagad varam vienīgi uzvilkt skaistu kleitu un nofotografēties ar grāmatu,» pasmaida Inita. Diāna piebilst: šajā vientuļajā laikā muzejs aicina cilvēkus meklēt interesantas lietas dabā, feisbuka lapā ielikt fotogrāfijas un saņemt speciālistu komentārus. Muzeja vietnē arī izpētāms elektronisks buklets 10 biežāk sastopamās pavasara sēnes.
Meieres un Danieles grāmatā apkopots daudz vairāk dabas meistardarbu. 710 sēņu sugas ilustrētas ar attēliem, tekstā pieminētas vēl citas. Bēdāties par nenotikušo pasākumu arī neesot iemesla. Lielo Latvijas sēņu grāmatu mūsu tikšanās brīdī internetā pasūtījuši jau 600 lasītāju, autores saņem atzinīgas atsauksmes.
Apgāda Jāņa sēta glītos sējumus sakraujam vienā no groziem, ko muzejs iepircis sēņu ekspedīcijām. Abas kolēģes mazliet nostalģiski stāsta: «medībās» pirms ikgadējās sēņu izstādes iesaistīts viss personāls. Viņas ir divas vienīgās mikoloģijas speciālistes šajā iestādē. Turklāt Diānas pamatdarbs ir komunikācijas nodaļā. Viņa kļuvusi arī par dresētu trifeļu meklēšanas suņu saimnieci, pasniedz meistarklases dzijas krāsošanā ar sēnēm, Lieldienu laikā sociālajos tīklos bija ielikusi ar sēnēm krāsotas olas.
Vai sēnes tiešām var izmantot pat olu krāsošanā?
Diāna. Esmu mēģinājusi krāsot ar dažādām sēnēm, ko sakaltēju dziju krāsošanai. Bet ir jāuzmanās. Tās sēnes, ar kurām krāso dziju, ne vienmēr ir ēdamas. Ar neēdamām un pat indīgām sēnēm krāsot olas nebūtu pareizi. Izmēģināju sarkanlapiņu tīmekleni, kas tiešām ir indīga, bet šo olu es neēdīšu, tā ir tikai dekorācija. Pie citas olas piesēju sārto agreni. Tā vārot saglabā krāsu, pat necerēju, ka nokrāsos olu. Un tā arī bija, uz olas palika liels, balts pleķis ar smukām cakainām maliņām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.