Uģis Piterāns, atradis vismazāko vabolīti • IR.lv

Uģis Piterāns, atradis vismazāko vabolīti

«Ieraudzīt ko neredzētu — tas ir liels prieks,» saka kukaiņu pētnieks Uģis Piterāns, Latvijā atklājis Eiropā mazāko vaboļu sugu. Viņš gan paskaidro, ka daudzi kukaiņi mazā izmēra dēļ nav pamanīti, tāpēc atklāt kukaiņu sugu ir vieglāk nekā atrast jaunu putnu vai augu sugu. Foto — Edmunds Brencis
Gunita Nagle

Entomologs jeb kukaiņu pētnieks Uģis Piterāns 31. martā devās nevis uz savu darba kabinetu Dabas muzejā, bet ar kājām pārgāja Dienvidu tiltam un iegāja Baložu mežā. Tāda jau sen pirms pandēmijas ir bijusi Dabas muzeja speciālistu priekšrocība — laiku pa laikam vienatnē doties dabā, lai papildinātu muzeja krājumus ar paraugiem. Mežā Uģis ieraudzīja ieliekto cietpiepi, kuras porās Zviedrijā, Somijā, arī dažās citās valstīs dzīvo pie spalvspārnīšu dzimtas piederīgās vaboles Baranowskiella ehnstromi. Nolauza mazu tās gabalu, apskatīja, bet ar neapbruņotu aci Eiropā mazākās vaboles nebija pamanāmas. Taču mājās, apskatījies mikroskopā, Uģis piepē ieraudzīja divus spalvspārnīšu dzimtas pārstāvjus. Tagad mums ir priecīgs notikums — Latvijā atklāta jauna vaboļu suga. 

Par spalvspārnīšu Baranowskiella ehnstromi eksistenci entomologi uzzināja nesen. Pēc Uģa skaidrojuma, no entomoloģijas skatpunkta zinātnieki šo vaboļu sugu atklāja tikai «aizvakar» — 1997. gadā. Vispirms to atrada Zviedrijā un Somijā, pēc tam vēl vairākās Centrāleiropas valstīs. Iespējams, suga jau tūkstošiem gadu dzīvo, bet tik mazu kukaini, kas ir tikai pusmilimetru garš un 0,1 milimetru plats, grūti saskatīt. «Visticamāk, suga bija slēpusies no zinātnieku acīm,» spriež Uģis, biologs trešajā paaudzē. Viņš bija nospraudis sev mērķi atrast šos spalvspārnīšus arī Latvijā. Ieliektā cietpiepe (Phellinus conchatus) mūsu mežos neesot retums. «Tikai atrašanas vaina,» nosaka Uģis, kurš Latvijā jau atklājis vairāk nekā 20 jaunu blakšu sugu. 

31. martā sapnis beidzot piepildījās — no mājās atnestās piepes porām tiešām izlīda sīkās vaboles. Tik mazas, ka izskatās pēc mazmazītiņiem traipiņiem. «Ieliku traukā un tad redzēju, ka kustas,» stāsta Uģis. Viņš pastāsta, ka visām vabolēm divi priekšējie spārni ir cieti, bet divi aizmugurējie — mīksti un salocīti. Kā kukainim puteklīša lielumā var iztaustīt, spārni cieti vai mīksti, salocīti vai ne? «Zinātniekiem, jau uzmetot acis, skaidrs, ka tā ir vabole. Izpētei noder binokulārs,» paskaidro Uģis. Ziņu par savu atklājumu viņš nosūtījis Latvijas entomoloģijas autoritātei Dmitrijam Teļnovam, kurš atklājis vairāk nekā 300 jaunu vaboļu sugu. Kad zinātniskajām publikācijām tiks apkopota informācija par Latvijas vaboļu faunu, tajā kā Baranowskiella ehnstromi atklājējs mūsu valstī tiks minēts Uģis Piterāns.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu