Kas ir pandēmijas laika mācības? Ko nākotnē varam darīt citādi un labāk? Jautājam cilvēkiem, kuru domās ieklausās
Mūsu daudzdzīvokļu mājas autostāvvietā brīvu vietu parasti nav, taču mēnesi, kopš dzīvojam, strādājam, ejam uz skolu un pat spēlējam klavieres tikai mājās, aina pa logu ir mainījusies. Puse stāvvietu ir tukšas. Ar savu auto, visticamāk, uz mājām ir aizbrauksi igauņu studente no blakus dzīvokļa. Viņas tēvs dzīvokli Rīgā nopirka kā investīciju. Tukša ir arī Airbnb dzīvokļa stāvvieta un pats dzīvoklis, bet pagājušajā nedēļā ar visām mantām izvācās divas citas ārvalstnieku ģimenes. Kur ir pārējie, es nezinu. Ir diezgan klusi, vienīgi šķirojamo atkritumu konteiners piepildās ātri — visi vairāk pasūta preces internetā. Kastes un pakas vairojas.
Latvijā daudzdzīvokļu mājās dzīvo 66% iedzīvotāju, un, pēc Eurostat 2017. gada datiem, šis rādītājs ir visaugstākais Eiropā. Tātad #paliecmājās noteikumi un ārkārtas situācija valstī nozīmē, ka zinām, cik daudz cilvēku lielāko dienas daļu pavada ne pārāk labā dzīvoklī, visbiežāk, bez iespējas iziet svaigā gaisā.
Kad 26. februārī tika publiskots Eiropas Komisijas 2020. gada ziņojums par Latviju, ar tā pozitīvajiem atzinumiem sociālajos tīklos dalījās politiķi un diplomāti, taču nemanīju, ka kāds ilgāk kavētos pie kritikas par ziņojumā uzsvērto slikto kvalitatīvu mājokļu pieejamību. Vārds «mājoklis» šajā ziņojumā pieminēts gandrīz 70 reizes, un te uzzinām, ka vairāk nekā 20% iedzīvotāju mūsu valstī nevar atļauties savā mājoklī uzturēt dzīvošanai patīkamu temperatūru, bet ap 7% māju vispār nav apsildāmas, vai arī apkurei nepietiek naudas. T. s. sociālo māju fondā ir tādi mājokļi, kuros dzīvot patiesībā nemaz nevar.
Tādas mājas redzu arī Rīgā — šķības koka ēkas ar malkas apkuri. Jaunas māmiņas veikalā nopērk maizi, lētas konfektes un maisu ar malku, ko pašas stiepj mājās. Nepopulārs viedoklis, bet es ierosinātu šīs mājas tomēr nojaukt un tepat centrā būvēt modernas trīs stāvu daudzdzīvokļu mājas ar nelieliem, būvniecībā un ekspluatācijā ekonomiskiem dzīvokļiem ar zaļiem pagalmiem un ērtiem balkoniem. Pieeja svaigam gaisam balkona, lodžijas vai neliela pagalmiņa veidā mūsdienu dzīvoklī ir norma, par kuru diskutēt vairs nevajadzētu. Tā vienkārši ir jāiestrādā likumos, un šādā virzienā jāturpina sarunas par arhitektūras kvalitāti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.