Balto apkaklīšu miljards • IR.lv

Balto apkaklīšu miljards

Osvalds Zebris

No juristiem līdz grāmatvežiem un reklāmistiem — pēdējos gados Latvijā apņēmīgi audzis «balto apkaklīšu» pakalpojumu eksports. Līdzīgi kā ražošanas uzņēmumiem, arī šajā gadījumā eksports ir ne tikai attīstības, bet arī izdzīvošanas faktors. It īpaši laikā, kad nāksies atgūties pēc koronavīrusa izraisītā negantā drebuļa

Tas nav nedz Latvijā ražots piens, nedz bērza saplāksnis, baļķi vai medikamenti — produkti, ar ko parasti asociējas vārdu savienojums «Latvijas eksports». Šoreiz runa ir par biznesa pakalpojumiem — reklāmas, grāmatvedības, personāla atlases, dažādu biznesa konsultāciju, zvanu centru un citās jomās —, kas pērn Latvijas eksporta apjomu ir papildinājuši par vairāk nekā miljardu eiro.

Daudzveidīgas uzņēmējdarbības izpausmes, ko statistikā apzīmē ar visai mīklainu nosaukumu «citi saimnieciskās darbības pakalpojumi», pērn nodrošinājušas visstraujāko pieaugumu pakalpojumu eksportā — par gandrīz 32% —, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Noturīgs eksporta pieaugums pēdējos gados ir bijis arī IKT un būvniecībai, bet pamatīgs kritums — finanšu pakalpojumiem. «Citus saimnieciskās darbības pakalpojumus» raksturo tas, ka nav izteiktu līderu nedz nozaru, nedz uzņēmumu griezumā, — tas ir ievērojams skaits vidēju un nelielu uzņēmumu.

Tiesa, analizējot «citus saimnieciskās darbības pakalpojumus», nākas saskarties ar dažiem nezināmajiem, kas slēpjas starp statistikas «lielajiem skaitļiem» un reālo ekonomiku — biznesa pakalpojumu uzņēmumiem. «Robeža starp nozarēm ir precīza statistikā, bet izplūdusi dabā,» saka bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Teiksim, IT nozarē strādā uzņēmumi, kuri sniedz arī konsultācijas biznesa attīstības jomā, un ir tādi, kuri strādā izklaides biznesā, taču intensīvi izmanto IT funkcijas atbalstu (viens no piemēriem — Rīgā bāzētais ārpakalpojumu sniedzējs kazino operatoriem Evolution Gaming). Arī reklāmas jomā daļa no Latvijas mērogam iespaidīgā eksporta radītājiem varētu būt saistīti ar maksājumiem par zīmolu izmantošanu (piemēram, ievedmuitas samazināšanai daļa no maksājumiem par produktiem var tikt uzrādīta kā maksājumi par zīmolu).

Runājot par galvenajiem Latvijas biznesa pakalpojumu eksporta dzinējspēkiem, ekonomisti norāda uz salīdzinoši labo izglītības līmeni, aizvien vēl konkurētspējīgajām darbaspēka izmaksām un iespēju šeit saņemt labāku servisu nekā citviet Eiropā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu