Tilts uz ziemeļiem • IR.lv

Tilts uz ziemeļiem

«Kad no rīta pamostos, es izlemju — šodien būšu pensionārs vai došos uz biroju,» stāsta uzņēmējs, kas darba gaitas pilnībā plāno pārtraukt 2023. gadā. «Tad man būs 70, un tekstilrūpniecībā būšu nostrādājis tieši 50 gadus,» saka Ārno Jākola. Foto — Lauris Aizupietis
Markus Kuokanens

Kad 90. gadu sākumā sabruka tekstilrūpniecība Somijā, ražošana pārcēlās uz valstīm ar lētāku darbaspēku, arī Latviju. Tā Rīgā nonāca arī soms Ārno Jākola, kurš būvējis šeit biznesa saites jau 25 gadus. Kā somu uzņēmēja acīm izskatās Latvijas biznesa vide, un kādi ir viņa ieteikumi tās uzlabošanai?

Auksta un noplukusi — tāda izskatījās Latvija 1995. gadā, kad Ārno Jākola (Aarno Jaakola) šeit pārlaida pirmo ziemu. Biznesmenis atceras, ka tā šķitusi barga pat viņam, aukstuma norūdītam somam. Šaurās ieliņas Rīgā bijušas neizbraucamas sniega kupenu dēļ, bet biznesā joprojām bijis jāizbrien cauri padomju mantojuma paliekām. 

Jākola atrada savu biznesa nišu deviņdesmitajos, darbojoties kā starpnieks starp vietējiem pārdevējiem un lielajiem ziemeļvalstu apģērbu ražotāju zīmoliem. Sāka darbu somu kompānijā Baltic Trade and Commerce. 

Kopš tam viņš ir pamatīgi iesakņojies Latvijā — apprecējies, audzina dēlu. Mēs tiekamies viņa kompānijas GPT Production Latvia birojā Vangažu industriālajā teritorijā.

Pavadījis Latvijā jau 25 gadus, viņš ir gatavs izteikt savus secinājumus par to, kā mūsu biznesa kultūra ir attīstījusies un izskatās no malas un kas Latvijā ir tik pievilcīgs, ka soma acīs tā pārspējusi dzimteni.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu