Pirms 30 gadiem gaisā pacēlās pirmais tiešais reiss Rīga—Stokholma un valdība cīnījās pret veikalu izpirkšanu. Ir turpina rakstu sēriju par izšķirošajām nedēļām, kas noveda līdz neatkarības deklarācijai
Kas to būtu domājis, ka 30 gadus vecu avīžu ziņas no padomju plānveida ekonomikas sabrukuma laika rosinās tik daudzas ironiskas asociācijas ar mūsdienām?
Tolaik padomju pilsoņi sapņoja par Rietumu pārpilnību. Tagad pilnīgi iztukšotu veikalu plauktu fotogrāfija no veikala Minska Purvciemā liek domāt par tualetes papīra nodaļu mūsdienu Amerikas supermārketā. Līdzīgas asociācijas raisa Cīņā publicēta ziņa no Ventspils ar virsrakstu Pirkšanas agresivitāte: «cilvēki preci ņem nevis tāpēc, ka tā viņiem vajadzīga», bet tāpēc, ka to var dabūt, un «no pilnajiem ledusskapjiem produkti vēlāk klusiņām pārceļo uz atkritumu spaini».
Avīžu sludinājums vēsta, ka 1990. gada 26. martā tiks sākti jauni, starptautiski avioreisi. Lidojumi uz Stokholmu notikšot pirmdienās un piektdienās un, cik var spriest, būšot pirmie tiešie reisi no Rīgas uz kādu galapunktu ārpus PSRS robežām kopš neatkarības zaudēšanas. Gandrīz precīzi 30 gadus vēlāk, 2020. gada marta nogalē, beidzās valsts organizētie repatriācijas reisi, un starp pēdējiem bija arī viens no Stokholmas. Starptautiskā aviosatiksme atkal ir slēgta.
Taču, par spīti virspusējām līdzībām, šos tautsaimniecības pārveides simptomus izsauca pavisam atšķirīgi cēloņi. PSRS sociālismu kratīja nevis pēkšņs epidēmijas uzliesmojums, bet gan iedzimtas, hroniskas slimības krass saasinājums, kuru izraisīja nemākulīgi noteikts ārstniecības kurss.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.