Strēlnieki salā metās virsū ložmetējiem. Mums jāsēž mājās un jāmazgā rokas
Cilvēkiem patīk mētāties ar spilgtiem epitetiem un pārspīlētiem salīdzinājumiem. Katastrofa, genocīds, sabrukums — šos vārdus laižam apgrozībā ar tik vieglu roku, ka tie devalvējušies tāpat kā pārāk lielā daudzumā sadrukāta nauda.
Šajā krāšņajā krājumā sevišķu vietu ieņem vārds «karš». Kādi tik kari mums nav bijuši — tirdzniecības kari un informācijas kari, reņģu kari un alkohola akcīzes kari. Tāpēc nosaukt centienus glābt sabiedrību no koronavīrusa par «karu» varētu likties vienkārši kārtējais piemērs, kā retoriskās tumbas tiek «ierubītas» uz pašu skaļāko.
Šoreiz tā nav.
Vīrusa draudi ir samērojami ar karu. Economist Intelligence Unit lēš, ka koronavīruss varētu inficēt pusi pasaules iedzīvotāju, no kuriem nomirs 1—3 procenti. Ja ņemam vidējo — 2% —, tad mirušo skaits būtu ap 80 miljoniem jeb apmēram tikpat, cik gāja bojā Otrajā pasaules karā — postošākajā cilvēces vēsturē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.