Vīruss liks atteikties no populistiskiem avantūristiem politikā
Krīze palīdz nošķirt politiķus no aktieriem. Artusa Kaimiņa gadījumā tas jāsaprot burtiski. Taču arī metaforiskiem politikas klauniem iestājušies drūmi laiki. Vēlētāji būs spiesti izvērtēt, vai ir vērts jūsmot par spilgtiem politiķu lomas tēlotājiem, kad no viņu rīcības var būt atkarīgas daudzu cilvēku, to skaitā arī balsotāju pašu dzīvības.
«Valstij jāsāk ar sevi,» solīja partija Kam pieder valsts? jeb «Kaimiņa partija». Partijas dibinātājam aktiermāksla izrādījās svarīgāka nekā politiķa atbildība arī tad, kad slimība skāra viņu pašu. Valsts pārstāvis pavēstīja par sevi kā apdraudējumu citiem tikai pēc tam, kad bija pakļāvis inficēšanās riskam daudzus.
21. martā Kaimiņš videoselfijā paziņoja, ka esot «pašizolējies». Un meloja, ka «es neesmu īsti no Rīgas braucis prom» (sak, «īsti» ne, tikai pa jokam), ārzemēs neesot bijis, ar Covid-19 slimniekiem neesot kontaktējies. Slimību profilakses un kontroles centrs tajā pašā dienā informēja, ka Kaimiņš gan bijis ārzemēs, gan kontaktējies ar personām, kurām apstiprināta inficēšanās (un tieši tāpēc uzaicināts uz vīrusa testu, nevis pats pieteicies, kā stāstīja) un aicināja pieteikties visus, kuriem pēdējās nedēļās bija kontakts ar apkārtējiem bīstamo aktieri.
Rezultātā Saeima un valdība devās pašizolācijā, un Latvijā gandrīz iestājās konstitucionāla krīze. Valsts prezidents kopā ar parlamenta, valdības un tiesu varas vadītājiem tomēr nosprieda, ka Satversme neliedz Saeimai strādāt arī attālināti. Pagaidām nevienam deputātam un ministram nav konstatēta inficēšanās ar koronavīrusu. Varam tikai cerēt, ka tā tas arī paliks, jo iespēju nodot slimību citiem Kaimiņam bija daudz.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.