Mākslinieces un dzīvesbiedres Melisa Breidena un Ingūna Skuja atvērušas — pagaidām virtuāli — izstādi Samsāra Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kurā runā par politiku, feminismu un garīgā līdzsvara meklējumiem
Krāšņi! Apgleznotā porcelāna izstādi Samsāra, kas budismā nozīmē dzīves un nāves iluzoro ritējumu, radošais tandēms Skuja Braden 14. martā atklāja virtuāli — notiekošajam līdzi varēja sekot feisbukā. Koronavīrusa epidēmijas radītie ierobežojumi bija kaut kas nepieredzēts ne tikai māksliniecēm, kuras atklāšanu svinēja tikai dažu tuvāko draugu lokā. Arī skatītājiem. Viņi izstādi klātienē varēs apmeklēt, pēc šobrīd spēkā esošajiem drošības noteikumiem, no 15. aprīļa.
Skatāmā šeit būs daudz — izstādē ir astoņas tematiskās sadaļas un vairāk nekā 200 darbu. Šeit atradīsit, asprātīgi apspēlētas, ne tikai tādas publiskās figūras kā Putins un Tramps, bet arī porcelāna viedtālruņus ar feministisku tematiku, porcelāna nāves grēkus un tikumus, kā arī anarhiskā priekā radītus skulpturālus ansambļus mazuļu veidolā.
Ingūna Skuja un Melisa Breidena iepazinās 90. gadu sākumā Amerikā. Amerikānieti un latvieti saveda kopā studijas un mīlestība pret skulptūru, glezniecību. Drīz viņas kļuva par pāri gan dzīvē, gan mākslā. 21 gadu abas strādājušas kopā, un jaunā izstāde ir sadarbības rezultāts. Skuja un Breidena dzīvo Aizkrauklē, praktizē budismu un iemieso savas daudzveidīgās idejas porcelānā.
Kā jūs satikāties, katra no savas pasaules malas?
Melisa Breidena. Ingūna kā studente nokļuva Kalifornijas Universitātē, kur es mācījos. Biju izlēmusi kļūt par tēlnieci, un mans skulptūras profesors Māris Bensons stāstīja, ka Eiropas valsts Latvija, kas ilgu laiku atradās okupācijā, kļuvusi brīva. Viņš vēlējās latviešu jaunajiem māksliniekiem dot iespēju studiju apmaiņas braucieniem. Atbrauca Andrejs Ameļkovičs, drīz arī Ritums Ivanovs, Ingūna Skuja, Ivars Drulle, Vineta Kaulača un citi. Mārim Bensonam, Amerikas latviešu māksliniekam, bija izcila acs uz talantiem. Sākumā man latvieši likās auksti un stīvi. Arī Ingūna man šķita stīva, jo esmu no Kalifornijas — ar citu izpratni par emocionalitāti. Vēl pamanīju, ka latviešiem ir vājas angļu valodas zināšanas. Bija grūti saprasties. Taču tas nelikās svarīgi, jo redzēju apbrīnojamos mākslas darbus, ko latvieši radīja. Domāju — ak Dievs, cik tie ir labi! Tiem piemita oriģinalitāte un savdabība, kādu iepriekš mākslā nebiju redzējusi. Es vēlējos iepazīt tuvāk latviešu rokrakstu mākslā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.