Klejojumi vientulībā • IR.lv

Klejojumi vientulībā

Tomass kapsulu viesnīcā Tokijā. Publicitātes foto
Sonora Broka, žurnāla Ir kinokritiķe

Mūsdienu latviešu jaunieša portrets Latvijā, ASV un Japānā

Kinorežisors Matīss Kaža (24) pilnmetrāžas dokumentālajai filmai izvēlējies pateicīgu tematu — savu vienaudžu, divdesmitgadnieku, portretējumu. Stāsta sākuma punkts — viņu klejojumi kā savas vietas meklēšana mūsdienu pasaulē. 

Viens no varoņiem, Tomass, kuru satiekam Japānā, ir digitālais nomads, kas specializējies lietotņu izstrādē. Viņš ir mobils pasaules pilsonis, ceļo no vienas vietas  uz otru un spēj uzburt darba atmosfēru pat askētiskākajā lielpilsētas naktsmītņu «kabatiņā». Dejotāja Taņa sākusi fitnesa treneres karjeru Misisipi štatā ASV un bauda harmonisku kopdzīvi ar ratiņkrēslam piesaistītu basketbola treneri, savukārt jaunais dzejnieks un izdevējs Valters mīt Latvijā, privātmājā, kurā savulaik ugunsgrēkā gājusi bojā viņa ģimene. 

Filma, kas tapusi trīs gadus, diezgan visaptveroši ieskicē trīs jauno cilvēku ikdienas gaitas. Tomēr tuvāk par to, ko varoņi paši izvēlas pateikt, skatītājs netiek, paliekot it kā aiz stikla sienas. Neviens no divdesmitgadnieku dzīves stāstiem nav vienkāršs, un ir saprotams, kāpēc režisora izvēle kritusi par labu šiem jauniešiem, tomēr viņu klejojumu patiesie iemesli tā arī līdz galam neatklājas. Dažreiz vērojuma distancētajai temperatūrai talkā nāk nevis epizodes, kuru mērķis bijis piešķirt plašāku varoņu dzīves faktoloģisko ainavu (kā Taņas sarunas ar vecākiem), bet tieši nianses, nelielas sadzīviskas detaļas (piemēram, kad Taņa ēdienreizei rūpīgi nosver augļu gabaliņus), kurās ieraugām pašus divdesmitgadniekus, nevis viņu paštēlus, publiskās maskas. 

Gan Taņas, gan Tomasa raksturi arī prasītu niansētāku operatora skatu, nevis diezgan tiešo Aleksandra Grebņeva kameras stilu. Īpaši mulsinoši, lai neteiktu, ka pat ar vuārisma pieskaņu, tas redzams epizodē, kad digitālais nomads un viņa draudzene pēc ilgas atšķirtības atkal satikušies un ļaujas apskāvieniem gultā. Te operatora un režisora ambīcijas piekļūt «vistuvāk» rada gluži pretēju psiholoģisku efektu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu