Aktrise Inga Alsiņa-Lasmane (41) kopā ar dzīvesbiedru un kādreizējiem JRT kolēģiem veido jaunu teātri un mēģina līdzsvarot radošo darbu ar divu dēlu audzināšanu
azā kafetērija Tērbatas ielā, ko Inga Alsiņa-Lasmane izvēlējusies intervijai, nejaušas sakritības dēļ trapīgi atspoguļo aktrises pašreizējo dzīvi: pusotru stundu garās sarunas laikā viņai tā arī neizdodas tikt pie kafijas un smalkmaizītes — visu laiku ir gara rinda, un Ingai nav laika tajā stāvēt. «Nekas,» viņa sirsnīgi pasmejas. «Iedzeršu kafiju pēc tam!» Ir dienas vidus, un Ingai ieplānotas vēl vairākas tikšanās.
Līdzīgu intensitāti aktrise un divu pirmsskolas vecuma zēnu mamma patlaban piedzīvo katru dienu: janvāra izskaņā pirmizrāde Talantīgais misters Riplijs notika Dailes teātrī, Ingai tajā ir svarīga loma. Šobrīd top viņas un kolēģu, bijušo Jaunā Rīgas teātra aktieru, veidotais Willa teātris — tā atrašanās vieta būs K. K. fon Stricka villa galvaspilsētas centrā. Šī pavasara sezonu teātris sāk ar trim izrādēm, no kurām vienā — somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejas uzvedumā Putn ilgs — spēlēs Inga. Divas citas izrādes ir režisora Vara Piņķa iestudējums Stāsts par Mī… un režisora Toma Treiņa izrāde bērniem Pagalms atdzīvojas.
Willa teātra atvēršana Ingai nozīmē daudz vēl kāda iemesla dēļ: idejas autors un finansiālā starta nodrošinātājs ir viņas dzīvesbiedrs uzņēmējs Kalvis Lasmanis. Turpinot par darbiem: Inga nesen nofilmējusies piedzīvojumu filmā Ziemassvētki džungļos un TV3 seriālā Viss pa jaunam. Līdz ar jaunā teātra izveidošanu fon Stricka villā sācies jauns posms viņas dzīvē.
Kura reize jums tā dzīvē ir — sākt visu no nulles teātrī, turklāt ar pirmreizīguma sajūtu?
Sākotnēji, tūkstošgades sākumā, spēlēju Valmieras Drāmas teātrī. Tad JRT. Pēc tam mazliet Dailes teātrī un mazliet Valmieras teātrī, un tagad būs Willa teātris. Man patīk tā sajūta, ka viss no jauna — tāda kā iemīlēšanās. Paralēli ir nedrošība, vai izdosies. Tomēr lielākā mērā esmu pārliecināta, ka būs labi — esmu droša par savu vīru [kā projekta producentu], jo viņam izdodas savest kopā pareizos cilvēkus, ieraudzīt pareizās detaļas. Jau tagad viņš runā par teātra tālākajiem plāniem. Es domāju — paga, sagaidām vispirms pirmo pirmizrādi! Parādām, ko varam! Man ir pārliecība arī par saviem kolēģiem, lai gan visi kopā vēl nemaz neesam satikušies. Esam tikušies pa čupiņām. Kopš vairs nestrādāju valsts teātrī, esmu sapratusi, ka savest cilvēkus kopā neatkarīgos projektos ir ļoti grūti. Arī, kad Ģertrūdes ielas teātrī iestudējām Hedu, nebija kopēju lasījumu. Grūti sanākt kopā, jo katram ir savi darbi, savi iemītie ceļi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.