Pavasara ziedēšana

Kur izbaudīt pirmo sauli? Trīs žurnālistes iesaka savus pastaigu maršrutus

Ieva Puķe. Lucavsalas mazdārziņi

Pāri Salu tiltam Rīgā, skatoties no centra, kreisajā pusē no Mūkusalas apļa aiz Nestes benzīntanka paslēpusies Lucavsalas dārziņu kolonija. Patīkams 20 minūšu brauciens ar velosipēdu no Vecrīgas vispirms pa Daugavmalas promenādi, pēc tam pa ērtu velozonu tilta apakšā. Tad jau ir klāt mazdārziņu kooperatīvs, kura pastāvēšana joprojām ir uz jautājuma zīmes. Bet tieši birokrātiskais haoss radījis zaļu, no vecpilsētas pavisam netālu oāzi, kurā cilvēka roku darbs un dabas procesi salikuši savdabīgus akcentus. Reiz rūpīgi stādīti košumaugi izkāpuši no dobēm, agrā pavasarī takas un dārzu stūri pārvērtušies zilu ziedu paklājā. Līdzās perfekti izkoptiem lauciņiem — plašas, pusaizaugušas teritorijas. Joprojām funkcionējošos dārziņos raža šajā gadalaikā vēl neienākas. Kamēr zemes darbi nav sākušies, pa neiežogotajām teritorijām varat netraucēti staigāt. Ja arī uzskriesit virsū dārziņu saimniekiem, tie neskatīsies ar greizu aci, domādami, ka jūs šurp ir atdzinuši nelāgi nolūki. Protams, ceļā var gadīties arī aizdomīgi, pussagruvuši būceņi, teorētiski tie varētu būt bomžu mājvieta. Taču pēdējie «kolonisti» apgalvo, ka no pastaigu viedokļa vieta esot droša. Tik tuvu Rīgas centram nav ierasto pilsētas skaņu, bet gan putnu dziesmas. Gar Bieķengrāvi varbūt salasīsit kādu sauju gārsas dzinumu, ko ēdienos var izmantot selerijas vietā, vai arī jaunās nātres, kas ir bagātīgs dzelzs avots.

Gunita Nagle. Tērvetes Staburags

Lai sajustu, kā pavasaris kopā ar koku sulām, priecīgi čalojošām upēm un meža zīlīšu svilpošanu aizplūst līdz pat sirdij, es braucu uz Tērveti. Pavasarī drīkst aizmirst par Brigaderi ar visu viņas memoriālo muzeju, un nekādā gadījumā neapstājieties pie milzu tūrisma informācijas centra ar vārtiem uz Tērvetes dabas parku! Pavasarim piedien nošķirtība. Vislabāk vienatnē vai kopā ar mīļoto cilvēku atstāt mašīnu pie Kalnamuižas baznīcas. Tā ir viena no vecākajām baznīcām Zemgalē, celta pirms četriem gadsimtiem hercoga Jēkaba laikos. Tad, ejot cauri kapiem, jāsameklē meža taka ar kokā grebtu norādi uz Purviņa taku. Jāiet lēnām, lai neuzmītu vizbulītēm, kas izspraukušās cauri veco lapu klājienam. Ejiet klusi, lai dzirdētu, cik prieka un sajūsmas pilnu odu dzied koku galos salaidušies sīkputniņi. Tādi vīteri un treļļi, ka no skaņām vien galva reibst. Purviņš Tērvetē ir pavisam mazs, koka laipiņa pa to ir tikai 70 metrus gara. Bet staigāt var ilgi. Nav daudz vietu Latvijā, kur tik izjusti dzied varžu kori. Klausies un brīnies, kā tie no savām trompetēm var izpūst tik dažādas skaņas. Sekojot norādēm uz Māla krauju, var nokļūt kādā tūristu neapsēstā vietā, ko tērvetnieki nosaukuši par savu Staburagu. No Māla kraujas paveras brīnišķīgas ainavas uz plaukstošiem kokiem, un tās nogāzē Tērvetes upe izmet plašu un krācēm pilnu loku. Šī ir tā vieta, kur var sajust, cik daudzsološi smaržo dzīve. 

Laura Dumbere. Vilces dabas parks

Parks ar pastaigu taku atrodas Jelgavas novada Vilcē, stundas un 20 minūšu braucienā no Rīgas. Pastaigas ideālais sākums ir stāvlaukums pie Vilces Tautas nama — to arī lieciet navigācijas meklētājā. Lai atrastu taku, jāpaiet garām pamestam padomju laika veikaliņam. Bet nebīstieties — jūs tūlīt nonāksit mežā un dabas brīnumu valstībā. 

Ceļš sākumā ved gar Vilces upes ieleju, kura pārsteidz ar stāvkrastiem, kas apauguši milzīgiem, sirmiem ozoliem. Pavasara puķīšu ziedēšanas laikā (no aprīļa sākuma līdz maija vidum atkarībā no laikapstākļiem) abpus takai apskatāms ne tikai milzu klājiens ar zilajām, baltajām un dzeltenajām vizbulītēm, bet arī daudzām citām, to skaitā aizsargājamām, puķēm: te ir zeltstarītes, cīrulīši, Latvijā vairs reti kur redzamie lakači un vēl retāk sastopamais pavasara dedestiņš (zema auguma savvaļas puķzirnītis). Ceļš aizvedīs līdz Zaķu pļavai — lielai, aizvējainai un saulainai pļavai Vilces upes ielokā. Šeit ir labiekārtotas piknika vietas, kur var apēst sviestmaizes vai pat uzgrilēt desiņas. Līdz Zaķu pļavai atļauts braukt ar auto, pastaigu var sākt un pabeigt arī šeit. Taka turpinās otrpus koka tiltiņam. Varat izmest cilpu un doties apskatīt mazās Rukūzes upītes ūdenskritumu un tās krastos redzamās Nāriņu klintis. Varat uzreiz kāpt Vilces pilskalnā un turpināt pastaigu caur mežu otrpus upei. Taka aizvedīs līdz Vilces muižai, kuras aizmugurē maijā redzams tāds dabas retums kā dzeltenās savvaļas tulpes (neplūkt!). Īsti staigātāji aizies arī līdz Vella gravai un Lielmātes avotiņam. Mans mīļākais laiks Vilces dabas parkā ir tieši balto vizbulīšu laiks, kad to ir tik daudz, ka šķiet — tu staigā caur mākoņiem, un tobrīd zied arī unikālais dedestiņš. Putni sacenšas dziedāšanā. Ņemiet vērā, ka siltajā Zemgalē viss zied apmēram desmit dienas agrāk nekā Vidzemē vai jūras piekrastē!