Pirms 30 gadiem vara Rīgā izslīdēja no Rubika rokām. Ir turpina rakstu sēriju par izšķirošajām nedēļām, kas noveda līdz neatkarības deklarācijai
Augstākās Padomes priekšvēlēšanu kampaņa 1990. gada marta pirmajā nedēļā jau bija sākusies, tomēr Latvijas politikas uzmanības degpunktā atradās cīņa par varu Rīgas pašvaldībā.
Īpatnējas ir paralēles starp to laiku un mūsdienām. Kopš 1984. gada Rīgas izpildkomitejas priekšsēdis bija Alfrēds Rubiks, kurš pirmajos gados bija visai populārs. Tāpat kā ceturtdaļgadsimtu vēlāk Nils Ušakovs, Rubiks tolaik pievērsa uzmanību veloceliņiem — kā liecība viņa iniciatīvai palikusi noasfaltēta riteņbraucēju trase no Rīgas līdz Jūrmalai. Ušakovs tikai iecerēja, bet Rubiks arī ieviesa jaunu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas stipri sadusmoja pilsētniekus — vecāka gadagājuma rīdzinieki vēl aizvien atceras stāvēšanu uz ielas ar miskastēm, lai sagaidītu savācējmašīnu Norbu. Un 1989. gada decembrī Rīgā notika pašvaldības vēlēšanas, kuras nevar citādi nosaukt kā par ārkārtējām, jo tādas PSRS nebija rīkotas kopš padomju varas iedibināšanas.
Par 120 vietām Rīgas pilsētas padomē sacentās divi spēki — Latvijas Tautas fronte un pret Latvijas neatkarību kareivīgi noskaņotā Interfronte. Par spīti salīdzinoši mazajam latviešu īpatsvaram pilsētā (37%) un faktam, ka par pieciem mandātiem balsošana notika slēgtos apgabalos, kuros pie urnām gāja tikai padomju armijas militārpersonas, LTF izdevās padomē iegūt nelielu vairākumu — 61 vietu. Pārsvars izrādījās nedaudz svārstīgs, tomēr 17. februārī par padomes priekšsēdētāju ievēlēja juristu, LTF pārstāvi Andri Teikmani (viņš pērn pēc prezidenta Levita ievēlēšanas kļuva par viņa kancelejas vadītāju).
Izdabūt Rubiku no izpildkomitejas bija vēl grūtāk. Interfrontes deputāti pameta zāli, «norāva kvorumu» un sāka aģitēt par tiešām izpildkomitejas priekšsēdētāja vēlēšanām, kurās piedalītos visi pilsētas iedzīvotāji. Tomēr Rubikam arī aizejošajā nomenklatūrā bija gana daudz pretinieku. «Vecā» Augstākā Padome 2. martā mainīja likumu, lai atņemtu Interfrontes frakcijai iespējas paralizēt Rīgas pašvaldības darbu, un 12. martā izpildkomitejas vadībā Rubiku nomainīja Andrejs Inkulis. Tiesa, viņš bija kompromisa figūra, par kuru nobalsoja arī daudzi Interfrontes deputāti. Kā redzams, Rīgas pašvaldībā īpatnējām politiskām kombinācijām ir sena vēsture.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.