Vīrusa laikā valdība cer uz veselības aprūpes sistēmu. Vai rudenī atkal pievils?
Piesardzīgiem pussolīšiem valdība virzās uz nodokļu izmaiņām. 25. februārī Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par nodokļiem. Nosaukt to par plānu nevar. Kā dokumentā rakstīts, tas ir «priekšlikumu apkopojums», par kuriem «vēl notiks tālākas diskusijas».
Tātad — izmetam uz galda dažādas idejas, skatāmies, kuras izraisa vislielāko brēku, un tad samierināmies ar izmaiņām, kuru politiskā cena ir viszemākā. Ir daudzi priekšlikumi ar «negatīvu fiskālo ietekmi», kas samazinās budžeta ieņēmumus vai palielinās izdevumus, dažkārt pat par pāris simtiem miljonu eiro gadā, bet tikai retais, kas uzlabo budžeta stāvokli, un arī tad par mazākām summām.
Nevar teikt, ka visas salasītās idejas ir uzreiz atkal zemē metamas. Viens no svarīgākajiem ir priekšlikums nozīmīgi ierobežot iespējas izmantot mikrouzņēmuma statusu un paaugstināt šo veidojumu nodokļus un sociālās iemaksas. No godīgas konkurences un pašu mikrouzņēmumu darbinieku sociālās aizsardzības viedokļa tas nepārprotami būtu pozitīvs solis, taču papildu ienākumi uz kopējā budžeta fona nebūtu milzīgi — no 50 līdz 70 miljoniem.
Aplūkotas dažādas iespējas samazināt nodokļu slogu cilvēkiem ar maziem ienākumiem, kas jau daudzus gadus bijis sāpīgs punkts gan ekonomikā, gan sociālajā jomā. Aprēķinātas gan iespējas paaugstināt neapliekamo diferencēto minimumu, gan samazināt iedzīvotāju ienākumu likmi maziem ienākumiem un paaugstināt lieliem ienākumiem. Diemžēl visi šie pasākumi ir dārgi — tie samazinātu budžeta ienākumus no 39 līdz pat 200 miljoniem gadā, un pat tad nodokļu slogs uz mazām algām vēl aizvien būtu lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.