Turcijas prezidents šantažē Eiropu ar bēgļiem
Kamēr ziņu virsrakstos dominē pasaulei draudošā koronavīrusa pandēmija, vēl vienu krīzi Eiropai sagatavojis Turcijas prezidents. Pagājušo piektdien Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka vairs neturēs slēgtu valsts robežu bēgļiem, kuri vēlas doties uz Eiropu.
Ziņu sižetos jau ir pārpārēm skatu ar Grieķijas robežsargu lietotu asaru gāzi un mēģinājumiem pagriezt atpakaļ patvēruma meklētāju laivas. Tomēr Turcijas propagandas stāsti par «simtiem tūkstošu» bēgļu došanos Eiropas virzienā ir krietni pārspīlēti; Grieķijas varas iestādes ziņo par pāris desmitiem tūkstošu, kuri mēģina tikt pāri robežai, un dažiem simtiem, kuriem tas izdevies.
Taču visiem atmiņā ir 2015. gada bēgļu krīze, kad ES robežas nelegāli šķērsoja 1,8 miljoni imigrantu, kas radīja ne tikai sociālas problēmas, bet arī veicināja galēji labējo un populistu partiju panākumu vilni Eiropā. Krīzes risinājuma atslēga bija ES vienošanās ar Turciju 2016. gadā par bēgļu izmitināšanu. Pašlaik Turcijā uzturas 3,7 miljoni bēgļu, lielākoties no kara deviņus gadus plosītās Sīrijas, par ko ES jau ir samaksājusi Turcijai pusi no paredzētajiem sešiem miljardiem eiro. Taču karadarbības saasināšanās Idlibas provincē valsts ziemeļos likusi pamest mājas vēl gandrīz miljonam cilvēku.
Krīzes būtiska saasināšanās ir Erdogana bezatbildīgo ģeopolitisko spēļu rezultāts, un šajā spēlē viņš tagad mēģina iesaistīt ES un NATO.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.