Izstādes, ko nelaist garām
Pateicoties mammai, mākslas zinātniecei Vitai Birzakai, kas ilgus gadus strādāja galerijā Daugava, māksla mani interesējusi kopš bērnības. Pēc vidusskolas Latvijas Kultūras akadēmijā studēju itāļu valodu un kultūru. Tam sekoja maģistra studijas Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnes nodaļā, un kopš 2016. gada strādāju izstāžu zālē Arsenāls par radošās darbnīcas vadītāju. Šobrīd ēka tiek atjaunota, un renovācija plānota līdz 2021. gada vidum, taču darbs pie nākotnes izstādēm neapstājas. Pašlaik strādāju arī pie Hermana Niča izstādes Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kā arī pie Kristapa Ģelža retrospektīvas, kuru iecerēts atklāt Nacionālajā mākslas muzejā tuvāko gadu laikā. Paralēli arī rakstu doktora disertāciju un vadu Latvijas Radio 3 raidījumu Mākslas vingrošana.
Izstāžu apmeklēšana ir katra mana ceļojuma neatņemama sastāvdaļa. Kuratoram jāseko līdzi tam, kas notiek mākslā visā pasaulē. Jāatzīst gan, ka šobrīd mākslas vidē risinās aktīva diskusija par biežo pārlidojumu ietekmi uz vidi. Aprēķināts, ka pasaulē ietekmīgais mākslas kurators Hanss Ulrihs Obrists, kurš daudz ceļo, viens pats ir atbildīgs par 6000 m2 arktiskā ledāja izkušanu.
Populāri izstāžu galamērķi ir lielās mākslas metropoles — Parīze, Londona, Ņujorka. Arī atsevišķi muzeji, kas ar savu programmu nemēdz pievilt, — Kiasma muzejs Helsinkos, Kumu muzejs Tallinā, Tate Modern Londonā, Hamburger Bahnhof Berlīnē, MAXXI muzejs Romā un Stedelijk muzejs Amsterdamā. Taču patiesībā gandrīz katrā pilsētā vienmēr var atrast pa kādam apmeklējuma vērtam mākslas notikumam. Un ne tikai lielajos muzejos un komerciālajās galerijās, bet arī alternatīvajās izstāžu telpās. Tādās kā Autarkia Viļņā, kas apvieno veselu mākslinieku komūnu. Guest Projects Londonā, kurā māksliniekiem tiek dota pilnīga radošā brīvība, Momart Amsterdamā. Arī Rīgas mazajās, neatkarīgajās mākslas telpās — galerijā 427, Rīgas Cirka Ziloņu zālē un Low — nereti redzams kaut kas unikāls.
Niki de Saint Phalle Structures for Life Ņujorkas Modernās mākslas muzejā MoMA PS1 (5. aprīlis—7. septembris)
Māksliniece Nikija de Senfāla (1930—2002) pārstāvēja franču Le nouveau réalisme virzienu un iestājās par LGBT un sieviešu tiesībām. Senfāla kļuva slavena ar savām milzīgajām skulptūrām Nana, kas neskaitāmās variācijās iemiesoja visu pasaules sieviešu arhetipu. Izstādē apskatāmi ap 100 mākslinieces darbu — gleznas, rotaslietas, grāmatas, skulptūras.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.