Kā atkritumu izvešana Rīgā var kļūt par nozares balstu • IR.lv

Kā atkritumu izvešana Rīgā var kļūt par nozares balstu

9
Stikla tara pie atkritumu konteinera Ķengaragā. Foto: Evija Trifanova, LETA
Ģirts Greiškalns, investīciju un uzņēmējdarbības eksperts

Medijos izskanējušas divas it kā nesaistītas ziņas. Satiksmes ministrija paziņoja par klimatneitrālas ekonomikas veicināšanu transporta sektorā; lai tas notiktu iedzīvotājiem iespējami draudzīgā veidā, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu transporta sektorā iecerēts balstīt uz “trīs transporta vaļiem” – sabiedriskā transporta tīkla, mikromobilitātes un videi draudzīgāka autoparka attīstību. Cita starpā Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Jānis Butāns piebilst: “Mūsu mērķis ir radīt atbilstošus apstākļus, kas veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu un arī atstātu pozitīvu ietekmi uz tādiem aspektiem, kā tīrāks gaiss pilsētās un labāka veselība iedzīvotājiem. Tādā veidā “trīs transporta vaļi” rada nosacījumus iedzīvotāju paradumu maiņai.”

Otrā ziņa – Saeimā deputāti rosina vēlreiz mainīt Rīgas atkritumu saimniecības regulējumu, lai atceltu Rīgas sadalīšanu zonās un ieviestu brīvāku konkurenci. Jaunais deputātu  priekšlikums paredz, ka galvaspilsētā atkritumus varēs izvest katrs, kurš atbildīs Ministru kabineta noteiktām prasībām un būs saņēmis un apmaksājis licenci.

Abas savstarpēji nesaistītās ziņas rada pozitīvu sajūtu par Saeimas un pašvaldības deputātu darbībām un sekošanu aktuāliem tautsaimniecības jautājumiem, ieviešot klimatneitraliāti un videi draudzīgu transportu, veicinot konkurenci atkritumu apsaimniekošanā un rūpējoties par Rīgas iedzīvotājiem Rīgas domes priekšvēlēšanu gaisotnē.

Tomēr, saliekot šīs ziņas kopā, rodas jautājums, vai ir izvērtēts, kāda būs atkritumu izvešanas loģistikas tīkla ietekme uz SEG emisiju mazināšanu pilsētā un transporta sektorā?

Pašlaik pilsēta ir sadalīta zonās atbilstoši izpilddirekciju robežām, un apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanai tiek veikts publiskais konkurss. Uzvarētājs plānos apsaimniekošanu un veidos atkritumu izvešanas maršrutus, lai pēc iespējas efektīvāk noslogotu savas transporta vienības, proti, lai tās savāktu pēc iespējas pilnākas kravas un brauktu pēc iespējas īsākus attālumus, tādējādi pēc iespējas mazinot transporta vienību skaitu uz ielām un radītos izmešus gaisā. Tas arī ļauj uzņēmējam plānot investīcijas šķirošanas infrastruktūrā vai, piemēram, videi draudzīgākās atkritumu izvešanas transporta vienībās, autoparkā un kopējā infrastruktūrā, kas palīdzētu sasniegt klimatneitralitātes mērķus.

Savukārt pilnīgi brīva un nekontrolēta atkritumu izvešana, kur nekontrolēts skaits “licenci” ieguvušo uzņēmēju katrs individuāli ar savu transporta vienību brauktu pakaļ katram individuālam miskastes maisam, var veicināt nekontrolētu transporta vienību skaita palielināšanos Rīgas ielās, kas brauks nekontrolētos maršrutos pie individuāliem klientiem, ar kuriem būs noslēgti individuāli līgumi. Nemaz nerunājot par klientiem attālākās teritorijās, kuru apkalpošana ir ekonomiski nepamatota pie jebkura regulējuma un tiek sakārtota tikai, pateicoties iekļaušanai vienā vai otrā atkritumu apsaimniekošanas zonā.

Lai pārspīlēti ilustrētu pašlaik teorētiski iespējamo scenāriju, ir vērts atcerēties Bez tabu stāstu par kādu Ķengaraga iedzīvotāju ar iesauku “Pigmejs”, kurš ar savu 16 gadus veco žigulīti bez tehniskās apskates rūpējas par atkritumu izvešanu teritorijā, kurā kādu nezināmu iemeslu pēc pašvaldība vai atkritumu apsaimniekotājs netiek galā.

Situācija ar nepārtraukti mainīgo un neprognozējamo uzņēmējdarbības vidi atkritumu apsaimniekošanā jau tagad ir “sakārtojusi” nozari tik tālu, ka neviens ārvalstu investors Latviju un Rīgu nevērtē kā vietu, kur investēt un sākt savu darbību. (Ja neskaita Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas aizdevumu un kļūšanu par vienu no pašlaik strādājoša atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma mazākuma akciju turētāju.) Pie pilnīgi liberalizētas nozares arī turpmāk ne investori, ne uzņēmēji kopumā nespēs plānot savu darbību un veikt kaut cik nozīmīgas investīcijas atkritumu šķirošanā, depozīta sistēmā vai jau pieminētajās videi draudzīgas atkritumu izvešanas transporta vienībās.

Manuprāt, ja valsts ir vienojusies par kādiem kopējiem mērķiem, kas šajā gadījumā būtu klimatneitralitātes sasniegšana 2050. gadā, tad arī visi saistošie lēmumi būtu jāveido, vērtējot, kā tie palīdzētu sasniegt klimatneitralitātes mērķi.

Nobeigumā vēlos salīdzinājumam minēt atkritumu izvešanas transportu Aberdīnā, Skotijā. Tur sakārtotie atkritumu izvešanas maršruti jau tagad ļauj investēt videi draudzīgos risinājumos un testēt ar ūdeņraža elektrisko dzinēju darbināmas atkritumu izvedējmašīnas un ielu tīrīšanas mašīnas. Tas palīdzētu Skotijai sasniegt klimatneitralitātes mērķus jau 2045. gadā, vienlaikus neuzliekot papildu slogu iedzīvotājiem.

 

Komentāri (9)

QAnon 04.03.2020. 18.30

Kā “pseidozaļās” partijas, tik pat labi arī Vienotības un SC, kuri pēc savu Maskavas saimnieku rīkojuma nobalsoja par Putina favorītu, krievu armijnieka un krievenes atvasi, jo būdams preža amatā, viņam bija jābūt bezpartejiskam.
Nekas netraucē depozīta sistēmu ieviest arī tagad un to bez šaubām nāksies darīt. lai izpildītu ES prasības par atkritumu daudzuma samazināšanu.

0
0
Atbildēt

0

Elektriķa dēls 03.03.2020. 09.16

Autors diemžēl turpina līdzšinējās sistēmas atbalstītāju jau gadu desmitiem kultivēto monopolizācijas virziena demagoģisko pamatojumu ar to ka atkritumu izvēdēji ir tie kas rada “korķus” un tagad atrasts arī cits tikpat demagoģisks iemesls – tie esot arī galvenie gaisa piesārņotāji !

0
0
Atbildēt

1

    GirtsGreiskalns > Elektriķa dēls 03.03.2020. 10.08

    Lai izveidotos jēdzīga konkurence ir jāsāk ar nelielām zonām uz kurām izsludina un veic iepirkumus. Jāļauj uzņēmējiem izaugt, lai godīgi varētu konkurēt, jo nav pareizi arī šobrīd esošie pašvaldību monopoli.
    Ar vienu roku likumdevējs visā Latvijā atkritumu apsaimniekošanā vēlas saglabāt pašvaldību apsaimniekošanas monopolu, savukārt Rīgā ieviest sistēmu, kura var novest pie “Lidostas takšu” risinājuma.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Elektriķa dēls > GirtsGreiskalns 03.03.2020. 11.40

    Problēma ir pašvaldībās un to vadības attieksmē (slinkumā) organizēt sistēmu un kontrolēt kā tiek nodrošināti nosacījumi. Tāpēc līdz šim tas reducējas uz to ka vienīgā kontrole ( un tā arī savdabīgi organizēta) sākas un beidzas ar iepirkumu izsludināšanu, pēc zemākās cenas principa, jo to nosaka tas pats slinkums vai nespēja formulēt sarežģītākus nosacījumus par vienkārši zemāko cenu !
    Ikviens var novērtēt un salīdzināt kādus variantus piedāvā pie mums un kā tas tiek organizēts tais pašās ziemeļvalstīs.
    ES direktīvas to pašu šķirošanu un otrreizēju pārstrādi paģēr no valsts ne indivīda un no tā arī vajadzētu izrietēt sistēmai, kas mazāk neapgrūtina indivīdus (pie kam vāji organizētus kā tas ir daudzīvokļu ēkas) ar nepieciešamību turēt n-tos konteinerus pie katras ēkas, bet var to darīt pie tirdzniecības centriem vai mikrorajonā kā tas notiek ziemeļvalstīs.
    Un tad atkritīs arī izdomātie argumenti par braukāšanu pēc katras tukšas stikla, PET pudeles vai tukšās metāla konservu bundžas !

    0
    0
    Atbildēt

    1

    GirtsGreiskalns > Elektriķa dēls 03.03.2020. 12.33

    Paldies par komentāru. Un vienmēr ir labāk, ka viss ir sakārtots un pareizi funkcionē. Tomēr uzlabojumi nenotiek vienā dienā, tikai soli pa solim un jācenšas izvairīties no būtiskām kļūdām.
    Papildinot manu komentāru par konkursiem uz nelielām zonām, tie arī jāveic ar laika nobīdi, nevis visām zonām uzreiz, tādējādi ļaujot uzņēmumiem sagatavoties un arī jauniem ienākt, ar salīdzoši nelielām investīcijām.
    Bet, jā, tie visi ir sadomāti argumenti un teoretizēšana. ;)

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Elektriķa dēls > GirtsGreiskalns 03.03.2020. 14.51

    Es jau par to pašu !
    Piemēram Rīga jau gandrīz divdesmit gadu nevis attīsta un veicina individualizētu uz klientu orientētu pakalpojumu attīstību un domā par atkritumu apmēra samazināšanu, šķirošanu un otrreizēju pārstrādi, bet tieši pretēji atkārtoti un atkārtoti ar dažadiem sadomātiem iemesliem mēģina uzspiest supermonopolu !
    Un vai nav absurdi, ka t.s. “zaļais” ministrs un pēc tam prezidents Vējonis kopā ar savu “pseidozaļo partiju” nav darījis neko lai šo situāciju mainītu ! Tieši viņš un viņa partija nomarinēja depozītu sistēmas veidošanu !

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 03.03.2020. 09.51

Mana svēta pārliecība ir tā, ka LATVIJAS VALSTĪ likumdošana ir tikai un vienīgi bagāto un ļoti ļoti bagāto interesēs.

Kad eksperts raksta – nozares balsts – tad es viņa vārdus saprotu tā, ka lūk EK un SM ir izrādījušas atbalstu atkritumu nozares uzņēmējiem – lai viņi var pelnīt, lai var strādāt uz atvieglotiem un ērtiem nosacījumiem . Ka kaut kas tiktu darīts , lai man kā patērētājai un maksātājai būtu izdevīgi – nē – uz to es neceru.

Nu kaut vai tāpēc, ka mums nav likumu, kas aizstāv patērētāju.
Mums nav likums par lobēšanu , mums nav likums par ieņemumu kontroli, mums nedarbojas likumi par nodokļiem utt

Nezinu ar ko tas beigsies – bet es vismaz megināšu cīnīties – man ir elektrum izlīdzinātais tarifs – 2018.gadā maksāju 7 eur , ( iepriekš vienmēr bija 3-5 eur mēnesī) , 2019.gadā – 5.81 eur, 2020.gadā – 15.43 eur . Jautāju – kāpēc – tas esot izlīdzinātais – prasu – bet ja visus pēdējos 5 gadus neesmu pieslēgusi nevienu jaunu elekroierīci, mainījusi ieradumus – apmēram 1,5 stunda no rīta – tumšajā gada laikā un apmēram 4 stundas vakarā – atkal tumšajā gadalaikā – ja elektrības cenas būtiski pazeminās – nu kur man var dubultoties samaksa?
Ekonomikas ministru , saeimu , kuru tas uztrauc? Es nezinu, cik maksā un kā dzīvo pensionāri, vai ģimenes ar bērniem, kuri paliek mājās un patērē daudz vairāk.

Es to saucu par absolūtu beztiesiskumu, 100% tīrs valsts bandītisms.

Rīgas domes vēlēšanām tagad sevi reklamē visi šie zagļi – ķuzis 100 gadus bija Valsts policijas galva – neko !!!!!! neizdarīja korupcijas apkarošanā , lai neteiktu – ka to veicināja un atbalstīja – tagad gribot deputātos, un tad cīnīšoties pret korupciju un izšķērdību

nu – kāpēc lai es šitādiem bumbiņdirsējiem ticētu?

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu