Rietumu un Austrumu sadursme Vācijā pēc 1989. gada noveda pie vēsturē vēl nepiedzīvotas notikumu attīstības: vienā un tajā pašā valstī pārklājās divi atšķirīgi laiki, un radās jauna vēstures apziņa. Piepeši izrādījās, ka arī tagadne vulkāniski mutuļo un ir visos virzienos atvērta.
Austrumu pieredze pamazām ielauzās Rietumos, kur, piemēram, Volfgangam Hilbigam (Wolfgang Hilbig) līdzīgs autors nemaz nebūtu iedomājams. Hilbigs dzīvoja distancēti no literārās dzīves, ikdienā strādāja Saksijas atklātā tipa ogļu raktuvēs un savos prozas darbos aprakstīja liesmojošas ainas, kam bija raksturīgs simbolisms un drūma romantika. Tie nepārprotami bija laikmetīgi teksti arī bez skaidras sasaistes ar realitāti. Grāmatā Vecā kautuve (Alte Abdeckerei, 1991) visa satrunējusī un pašos pamatos sagrautā dzīve Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR) atspoguļota ekspresīvās, apokaliptiskās vīzijās.
Arī Reinhards Jirgls (Reinhard Jirgl) attēloja VDR kā lielu, melnu fantāzijas valstību, kur liesmo bojāejas ugunis, gaisotni piesātina Austrumu1 smagie metāli un sarūsējušās utopijas, kur tiek iznīcināta jebkura individualitāte. Savos romānos autors radīja īpašu vācu valodas gramatikas struktūru un ortogrāfiju. Atšķirībā no Hilbiga Jirgls ilgstoši un neatlaidīgi pievērsās pilsoniskajai un sīkpilsoniskajai videi. Ikvienā viņa darbā stāstīts par ģimenēm, sabojātām cilvēku attiecībām. Jirgla Suņunaktis (Hundsnächte, 1997) bija ultimatīvs 90. gadu Berlīnes romāns.
Gan Hilbigs, gan Jirgls pieder pie mūsdienu vācu literatūras vidējās paaudzes, kuru vēl pilnā mērā veidojusi VDR pieredze — tāla no buržuāzijas normām un izvērstiem sociālajiem kodējumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.