Pētot bērza tāsi, zinātnieki Jānis Rižikovs un Aigars Pāže nonākuši pie atklājumiem, ko abi steidz patentēt un komercializēt. Ja tas izdosies, Latvija kļūs par betulīna ražošanas lielvalsti
Kad Koksnes ķīmijas institūta Biorafinēšanas laboratorijas vadošajiem pētniekiem Jānim Rižikovam un Aigaram Pāžem lūdz pastāstīt par savu darbu, viņiem vieglāk ir parādīt. Lūk, sniegbalts pulveris, no bērza tāss iegūtais betulīns. Nē, nē, tas nav Jāņa un Aigara atklājums, to no bērza tāss ķīmiķis Johans Tobiass Lovics izdalīja jau pirms diviem gadsimtiem.
Taču abiem inženierzinātņu doktoriem Jānim un Aigaram izdevies izdomāt inovatīvu tehnoloģiju, kā no tāss iegūt tās vērtīgākās ekstraktvielas, arī betulīnu. Bet, tā kā betulīns ar tā pretiekaisuma un ādas dziedēšanas efektu ir pieprasīta izejviela pārtikas, farmācijas un kosmētikas industrijā, zinātnieki mērķtiecīgi cenšas pierādīt, ka viņu radītā tehnoloģija ir izmantojama ne tikai mazā laboratorijā, strādājot ar kolbām, bet arī lieljaudas ražošanā, kur jāiegūst tūkstošiem kilogramu betulīna.
Mērķtiecība ir atmaksājusies — līdz rudenim jābūt pabeigtai uzņēmuma Latvijas Finieris celtajai eksperimentālajai ražotnei, kurā pēc Jāņa un Aigara izstrādātās tehnoloģijas ekstraktvielu izdalīšana notiks rūpnieciskos apjomos.
Otrs Koksnes ķīmijas institūta zinātnieku atklājums, pētot bērza tāsi, ir suberīnskābju saistviela. Izmantojot to, viņi ir radījuši ekoloģiskas kokskaidu plātnes un saplāksni, kas ir lielisks pierādījums — ražošanā izmantotos formaldehīda sveķus, kas ir kancerogēni un alerģiski, var aizstāt ar ekoloģisko un lēto suberīnskābju saistvielu. Tagad Jānis Rižikovs un Aigars Pāže paši meklē visus iespējamos veidus, kā savu atklājumu komercializēt. Kāpēc viņi to dara?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.