Kristīnes Misānes lieta pēdējā nedēļā līdzinājusies amerikāņu kalniņiem — Ģenerālprokuratūras un valdības lēmumi 18. februārī atjaunoja cerības apturēt Latvijas pilsones izdošanu Dienvidāfrikai, kam Dānijas tiesa bija devusi zaļo gaismu 14. februārī.
Latvijā savākti pierādījumi, ka no Dienvidāfrikas nesaskaņotā bērna aizvešanā vainotā Misāne ir arī viltojusi dokumentus, un tas ļauj pieprasīt viņas izdošanu uz dzimteni. Pēc Ģenerālprokuratūras lūguma Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piemēroja viņai drošības līdzekli — apcietinājumu, un 18. februārī prokuratūra nosūtīja Dānijai lēmumu par viņas izdošanu.
Šajā kriminālprocesā Misāne atzīta par aizdomās turēto pēc trim Krimināllikuma pantiem — ne tikai par bērna aizgādības tiesību pārkāpumu, bet arī par nelikumībām ar svešām finansēm un dokumentu viltošanu, par ko attiecīgi var draudēt piecu un četru gadu cietumsods. Pērn Latvijas Ģenerālprokuratūra neizmantoja Dānijas kolēģu sniegto iespēju izdot Eiropas apcietinājuma orderi un panākt Misānes nodošanu tiesāšanai Latvijā, jo tolaik bija pierādījumi tikai par bērna tiesību pārkāpumu, bet par to paredzētais sods mūsu valstī ir trīs mēneši — Eiropas apcietinājuma lēmumu var pieņemt, ja sods ir vismaz gadu ilgs.
Tikmēr valdība 18. februārī pēc Ārlietu ministrijas ierosinājuma izšķīrās par vēl vienu risinājumu — sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā par Dānijas tiesas lēmumiem, ar kuriem atbalstīta Misānes izdošana Dienvidāfrikai, kur viņai par līdzvērtīgiem likumpārkāpumiem var tikt piemērots 15 gadus ilgs sods.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.