Izšķirošā cīņa • IR.lv

Izšķirošā cīņa

Tauta mītiņos apliecināja milzīgu atbalstu Latvijas neatkarībai, taču tā bija jāpanāk sarežģītā vēlēšanu ceļā. Attēlā: 1990. gada 17. maija demonstrācija Daugavas krastmalā. Foto — Ints Kalniņš
Pauls Raudseps

Pirms 30 gadiem sākās vēlēšanu kampaņa, kura aizveda Latviju līdz neatkarības deklarācijai. Jaunā sērijā turpmāk ik nedēļu Ir iepazīstinās ar šo trauksmaino laiku — kā, par spīti pretestībai un šaubām, Latvijas Tautas fronte izcīnīja lielo uzvaru

Simt trīsdesmit viens! Simt trīsdesmit divi! Simt trīsdesmit TRĪS! SIMT TRĪSDESMIT ČETRI! URRĀĀĀĀ!

Neviens, kurš bija pie Augstākās Padomes ēkas 1990. gada 4. maijā, neaizmirsīs milzīgo prieku, ar kuru cilvēki skaitīja «par» balsis, aizvien augošā sajūsmā gaidot maģisko 134. balsi, kas vēstītu — neatkarības deklarācija ir pieņemta.

Bieži redzētas smaidīgas bildes no tās laimīgās dienas, taču ir svarīgi arī atcerēties, kā neatkarības atbalstītāji panāca, lai Augstākajā Padomē būtu 138 deputāti, kas gatavi nobalsot par neatkarību. Latvijas valstiskuma atjaunošana šobrīd var šķist likumsakarīga notikumu attīstība, taču 1990. gada sākumā tā nebūt nebija.

Pirms 30 gadiem 21. februārī beidzās kandidātu reģistrēšana toreizējās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes vēlēšanām un sākās izšķirošā cīņa par Latvijas neatkarības atgūšanu parlamentārā ceļā. Gan iespēja sasniegt šo mērķi, gan izvēlētā taktika izsauca arī bažas un kritiku. Cietie PSRS aizstāvji Maskavā un arī Latvijā kategoriski nostājās pret jebkādu republikas pašnoteikšanos. Pazīstami un ietekmīgi «gaišie spēki» no padomju Latvijas elites centās izlaipot starp pilnīgu neatkarību un «atjaunotu savienību». Otrā politiskā spektra pusē parādījās Pilsoņu kongress un citas skaļas balsis, kuras sirdīgi apstrīdēja iespēju atjaunot neatkarību, izmantojot okupācijas varas institūcijas. Bija arī praktiskas bažas: vai lielais Latvijā pēc kara ieceļojušo skaits un šeit uz laiku dislocētie un ar balsstiesībām apveltītie armijnieki nepadarīs neiespējamu nosprausto mērķi — vēlēšanās iegūt divas trešdaļas balsu, kas nepieciešamas konstitūcijas izmainīšanai?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu