Pēc gada darba Latvijas Mediju ētikas padome ieguvusi zināmu pieredzi. Tā papildinājusi un izmantojusi savu pieredzi Cēsu sarunu festivālā Lampa, vairākās diskusijās, bet galvenokārt dažādu iesniegto sūdzību izskatīšanā. Par dažām deviņu padomes locekļu kopīgā darbā iegūtajām atziņām turpmāk.
Savā darbībā Padome vadījusies pēc Ētikas kodeksa normām. Kodeksu, kā zināms, veido normu kopums, sakārtots noteiktā sistēmā. Kodeksa jēdziens atgādina morālās regulācijas līdzību ar tiesisko uzraudzību un kontroli. Taču, kaut gan mediju ētika uzskatāma par regulatīvu sistēmu, tā būtiski atšķiras no institucionalizētas stingru sankciju pārpilnās likumu un tiesu sistēmas. Ētikas kodekss un ar to saistīta rīcība zināmā mērā kalpo par uzticamas, informatīvi bagātinošas vides solījumu. Savā darbībā Latvijas Mediju ētikas padome ņēmusi vērā būtiskās atšķirības tiesiskā un ētiskā domāšanas veidā, tā veicinot mediju autonomiju un pašregulāciju. Latvijas Mediju ētikas padome nav sevi uzskatījusi par vēl vienu uzraudzības un kontroles veidojumu jau tā blīvajā līdzīgu varas struktūru vidē. No šādas pašidentifikācijas to atturējis gan Satversmes 100. pants, gan demokrātija. Taču ētika vienmēr kalpojusi par saprātīgas un pilnvērtīgas rīcības projektu un tā jēgas atgādinājumu.
Mediju darbība tiek regulēta, aizsargājot gan vārda brīvību, gan sabiedrības tiesības uz drošu informatīvo vidi, kura spēj bagātināt ar patiesiem faktiem, intelektuāli un emocionāli. Tā kā Latvijas mediju ekosistēma nav pasargāta no atsevišķām kļūdām, paviršībām, pārspīlējumiem, Latvijas Mediju ētikas padome centusies tās saskatīt, analizēt un atgādināt par brīvības saprātu un robežām. Tā centusies aizrādīt uz negodīgu vai neprasmīgu rīcību, lai nepieļautu to atkārtošanu.
Padomes lēmumi par interešu konfliktiem, privātuma tiesību pārkāpumiem, par sensacionalizācijas tieksmēm, par faktu neprecizitātēm, kurām neseko atvainošanās, norāda uz mediju darbā saskatītajām nepilnībām, kuras mazina sabiedrības uzticēšanos medijiem.
Latvijas Mediju ētikas padome ir ieinteresēta kvalitatīvas žurnālistikas un mediju darbības uzturēšanā Latvijā.
Tā kā mūsdienu komunikācijas tehnoloģijas, īpaši interneta mediji, ienes daudzas pārmaiņas mediju vidē un attiecībās ar auditoriju, Ētikas padome savu spēju un iespēju robežās iesaistījusies jauno tendenču apzināšanā. Mūsdienu ētikā ir daudz dilemmu, kuru risinājumā arī turpmāk var un turpinās iesaistīties Latvijas Mediju ētikas padome.
Komentāri (6)
Atis Priedītis 18.02.2020. 09.21
Mediju padomei būtu rūpīgi jāseko tam kas notiek “lielo mediju” vidē. Fakts, ka par super populāriem un pat par “tautas varoņiem” tiek padarīti cilvēki, kuru vienīgā vērtība patiesībā ir tikai skandaloza uzvedība, ir absurds. Būtu interesanti uzzināt, kas to visu apmaksā un virza. Ja ar to nodarbojas visi nozīmīgie masu mediji, tas ir pat bīstami. Tas apliecina tikai to, ka mums tiešām par prezidentu var ievēlēt pat “sala vecīti”. Atliek tika sākt visu pareizi “menedžmēt”.
0
Jānis Lakijs 17.02.2020. 14.32
Trīs litri ūdens. Ne jau nu par brīvu.
0
Sskaisle 18.02.2020. 09.21
Vakardien skatījos tv Deutsce WELLE – ziņu izlaidumu. Tā ap 9 vakarā. Lūk, skatos un domāju – tās pašas problēmas , kas pie mums, bet tomēr – par spīti tam, ka vācu valodā, kura tomēr nav mana ikdienā lietotā valoda – daudz labāk visu saprpotu.
Cita starpā – ļoti zīmīgi – “ziņu” žurnāliste pēkšņi paziņo, ka būs intervija ar aktrisi Barbaru Zukovu. Nobrīnos – nekad par tādu neesmu dzirdējusi un kāpēc pēkšņi – ziņu vidū kaut kāda aktrisīte tiks intervēta.
Pavisam drīz sapratu kāpēc. Bet atkal – par mediju ētiku vai vispār -par elementāru loģiku – lai tādiem saskābušiem tantukiem kā man nebūtu jāpurkšķ TV skatoties – kas tas atkal tāds – Pirms intervijas ir apmēram 3 min garš sižets, kurā īsi un konkrēti tiek parādīts, kas ir BZ un kāpēc būtu vērts šo interviju noklausīties. Un tad rāda viņu – 70 gadīgo BARBARU ZUKOVU un es no sajūsmas varu noģībt. Mani pārliecina dāmas izskats , jā, protams, bet vēl vairāk mani pārliecina dāmas teiktais – viņas cilvēciskā būtība.
NESPĒJU IEDOMĀTIES KAUT KO TĀDU LATVIJAS TV – ne sabiedriskajos , ne privātajos tv medijos. Viena lieta, ka nezinu, kura aktrise būtu gatava tik atklāti un konkrēti izrnāties par sabiedriski politiskām aktualitēm , otra lieta, kuri būtu tie žurnālisti, kuri būtu gatavi uzdot nedebīlus jautājumus.
Un tad ir tā, kā tai raidījuma Literatūre sērijā , kurā Terzens kundzei jautā, ko jūs ziniet par rakstnieci Repši , viņam atbild – kas par repši? Eināra Repšes meita?
Vai – satori , izlasīju, ka skolām tiek nodotas lietošanai visas simtgades filmas. Vienkārši izcili, vienkārši super. Tikai, pastāstiet man – kā skolotāji skolas vecuma jauniešiem pastāstīs , kas bija Kārlis Zāle, vai kas ir tēlniecība, kas ir Brīvības piemineklis – ja spilgtakā ilustrācija skolotājas stāstam būs filma kurā tēlnieks vai nu klusē , vai dzer un bļaustās nejēgā …
Vai , piemēram, filma par Kurtu FRIDRIHSONU – labi …. nav jau vērts …. kā saka – kuru tas interesē – naudu kungi un dāmas sadalijuši un tauta kā rijusi sēnalas, tā rij ….
0