Rīgas Tehniskajā universitātē nupat maģistra diplomdarbus aizstāvēja arhitektu kurss. Viņu izvēlētās tēmas iezīmē jaunu virzienu domāšanā par to, kas ir laba un nozīmīga mūsdienu arhitektūra. Aizmirstiet par satriecošām ēkām kalna galā un arhitekta māksliniecisko egoismu! Jaunie domā par vidi, lielpilsētas dzīves realitāti un neērto padomju laika mantojumu. Žurnāls Ir satikās ar trim no jaunajiem domātājiem
Sliktais top labs
Arhitekte Elza Taube
Diplomdarba tēma: neērtā mantojuma reģenerācija (Brasas cietums)
Kā jauns cilvēks, kas beidz augstskolu, Elza iegādājās pirmo dzīvokli Brasas rajonā Rīgā. Ātri izjuta piederību šim rajonam, kur ir spēcīga un aktīva iedzīvotāju kopiena. Pašā Brasas viducī atrodas pamesta teritorija ar vēsturiskām ēkām — Brasas cietums. Cietuma vairs nav, bet ēkas un plašā teritorija turpina pastāvēt kā spoku pilsēta aiz dzeloņstiepļu žogiem un slēgtiem vārtiem. Vairāki apzaļumoti, plaši hektāri Rīgas klusajā centrā!
Veidot cietuma pārveides projektu Elzu iedvesmoja Mārtiņa Ķibilda raidījums, kas bija veltīts kara hospitālim netālu no Brasas cietuma. Saņēmusi neskaitāmas juridiskas atļaujas, Elza devās cietumu izpētīt. Izlodāja telpas. Pat lasīja cietumnieku vēstules un pētīja viņu zīmējumus uz sienām. Bijis smagi. Un interesanti. Jo Brasas cietumu daļēji veido senas un ārēji pievilcīgas ēkas, kuras ir pelnījušas otro dzīvi.
«Cietums ir negatīvs, neērts mantojums. Tomēr tā ir plaša teritorija tuvu centram, Brasas un Hospitāļu ielas rajona pašā sirdī. Tur pienāk trolejbusu, tramvaju, autobusu un pat vilciena satiksme. Ir veloceliņš. Tātad tas ir rīdziniekiem pieejams galamērķis. Brasas cietuma pārbūve nav utopisks sapnis, tas ir reāli iespējams projekts,» Elza pamato diplomdarba tēmas izvēli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.