Pirmskara Latvijas biogrāfisko izziņu krājumā Latvijas darbinieku galerija par Vilhelmu Hjortu teikts: «Kā rūpnieks bauda visplašāko uzticību.» Šo dāņu cilmes Latvijas pilsoni plaši pazina kā laku un sadzīves ķīmijas, bet visvairāk — kā populārā veļas pulvera Borsil ražotāju
No bijušajām Krievu — Baltijas laku fabrikas Wilhelm Hjordt ēkām Rīgas Pārdaugavā, Jelgavas ielā 63, līdz mūsdienām nav saglabājies nekas. Toties, aplūkojot pagājušā gadsimta 30. gadu laikrakstus Jaunākās Ziņas un Brīvā Zeme, jo bieži sastapsities ar slavenā karikatūrista un lipīgo rīmju autora Jāņa Dreslera humoristiskajiem reklāmstāstiņiem Burbuļu mātes prieki un bēdas. Tie amizantā veidā mudināja pilsoņus izmantot tikai Wilhelm Hjordt ražotos veļas mazgāšanas līdzekļus Borsil vai Velba.
Stāsta galvenais varonis Vilhelms Hjorts (vārdu tolaik rakstīja vācu stilā — Hjordts), nebūdams latvietis un drīzāk integrēts Rīgas vācbaltu sabiedriskajā vidē, tomēr tika pārsteidzoši labi vērtēts ulmaņlaiku Latvijā, kas uz nelatviskas cilmes cara laiku uzņēmējiem raudzījās atturīgi. Latvijas valstī Hjorts atrada vienlīdz labu kontaktu gan ar vācbaltiešu, gan latviešu aprindām. Pirmās viņu sauca par «onkuli Villo», otrās cildināja par mērķtiecību, strādīgumu un godīgumu. Abas Hjortu cienīja kā «vecā kaluma» uzņēmēju, kam gods augstāks par «kalkulācijām».
«Onkulim Villo» aizejot, avīze Rīts 1935. gada 29. septembrī nekrologā atzīmēja: «Nelaiķis piederēja pie tiem vecās skolas rūpniekiem un tirgotājiem, kas vairāk paļāvās un ticēja vīra vārdam nekā uz papīra rakstītiem līgumiem un reiz doto vārdu pats svēti turēja.»
Vilhelms Hjorts visu mūžu bija bezpartejisks un vairījās no politikas, tomēr, citējot to pašu nekrologu: «Atzīmējama nelaiķa ticība Latvijas valsts nākotnei: savu karā izpostīto fabriku viņš atjaunoja viens no pirmajiem. Būdams lojāls Latvijas pilsonis, Hjorts politiskā dzīvē neņēma nekādu līdzdalību, piedalīdamies tikai sava aroda u. c. nepolitiskās organizācijās, bet tomēr 15. maija pārmaiņas apsveica tūlīt, atzīdams, ka tikai drošās un lietpratīgās rokas var valsti vest pretīm labākai nākotnei.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.